Makšķerēšana ar magnētu Talsos – izklaide, kas tagad aizliegta

Pēdējā laikā jauniešu vidū popularitāti guvusi kāda jauna nodarbe – makšķerēšana ar magnētu. Izmantojot spēcīgu magnētu, kas piestiprināts garai auklai, no ūdens var izcelt dažādus metāliskus priekšmetus. Talsos ir divi ezeri – Talsu un Vilkmuižas, kur šāda veida makšķerēšanu pašvaldība aizliedz, jo Vilkmuižas ezerā atrodas senkapi, taču Talsu ezers atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un Talsu pilskalna aizsardzības zonā, kā arī tur Lielās talkas laikā izvilka aviācijas bumbu. 

Saņemot no vietējiem iedzīvotājiem jautājumu par to, vai Talsu un Vilkmuižas ezeros drīkst makšķerēt ar magnētu, pašvaldība šai tēmai pievērsa pastiprinātāku uzmanību, kā rezultātā pieņēma lēmumu šāda veida darbības pilsētas ezeros aizliegt. 

“Sākām pētīt, un izrādās, ka tas ir diezgan jauns un interesants sporta veids, bet iedzīvotāji uztraucas par to, ka tur ir senkapi, ka apakšā gultnē varētu būt dažādas vērtības, senlietas,” stāsta Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede.

“Vienīgais, jauc gultni ārā. Un par cik tur dzīvo tomēr kaut kādas dzīvas radības – zivtiņas un tā – viņām jau īsti nepatīk, ka tur saduļķo,” uzskata talsinieks Jānis Čiekurs.

Savukārt talsinieks Kaspars Kristapsons stāsta, ka par magnētu makšķerēšanu uzzinājis no video sociālajos tīklos. Nīderlandē šāda izklaide ir populāra, tāpēc Kaspars vēlējies to pamēģināt arī savā pilsētā. Šobrīd iedzīvotājus māc neizpratne, kāpēc nodarbe aizliegta, jo smagākus priekšmetus ar maza stipruma magnētu izvilkt nav iespējams. 

Magnētu makšķerēšana.

Kaspars Kristapsons, talsinieks: “Ja ir normāls pamatojums, kāpēc, tad es, protams, to pieņemu, varētu tas būt saistīts ar to, ka tā bumba aviācijas tika atrasta, bet vienīgais, ko mans dēls ir noķēris uz magnēta – alus pudeļu korķīši un nekas tāds, lai būtu bīstami.” 

Jebkura priekšmeta izcelšana no aizsargājamajām teritorijām bez saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām ir aizliegta un rezultātā var pat iestāties kriminālatbildība. 

Juris Urtāns, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģijas un vēstures daļas eksperts: “Arheoloģijas piemineklī, ja to neatļauj Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, nedrīkst darboties ar distancētas meklēšanas rīkiem – metāla detektoriem ģeoradariem, un šis arī ir viens no distancētās meklēšanas rīkiem.” 

“Tālāk jāmeklē citur dārgumi, bet, ja godīgi, kā redzam, tad bērni makšķerē un tas arī ir veids, kā pavadīt laiku kopā, pie ezera. Nav obligāti jābūt magnētam, tik pat labi tā var būt makšķere vai vēl kaut kas cits. Baigie izaicinājumi dzīvē no šī neradīsies, ka šeit to nedrīkst vairs to darīt,” piebilst talsinieks Kaspars Kristapsons. 

Tāpat drīz atsāksies Vilkmuižas ezera peldvietas izbūve, kuru uz laiku pārtrauca zivju nārsta un putnu ligzdošanas perioda ierobežojumu dēļ. Tā būs vienīgā oficiālā peldvieta Talsu ezeros, pietam, tur pat pie zemūdens senkapiem. 

Vilkmuižas ezers.

Inga Priede, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: “Tas ir stingri saskaņots gan ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, gan ar Valsts aizsardzības dienestu, Dabas aizsardzības pārvaldi un citām institūcijām. Ezers ir pētīts, skatīts un ir atrasta vieta, labākais risinājums, kur to drīkst darīt.”

“Tas galvenais ir netraucēt to slāni, kāds tur ir. Ja brauc pāri ar laivu, tad, droši vien, tur nekādu īpašu iebildumu nevarētu būt. Vai tāpat, ja tu ej ar kājām pār pilskalnu vai senkapiem nekas jau tur nenotiek. Bet tikko tu sāc kādas darbības, kas iespaido arī zemūdens reljefu, tas vairs nav pareizi un labi,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheoloģijas un vēstures daļas eksperts Juris Urtāns. 

“Saprāta robežās noteikti, ka nekāda vaina nav, jo visu laiku jau tur ir peldējušies,” uzskata rojnieks Vilnis Veidemanis.

Kaspars Kristapsons, talsinieks: “Es esmu priecīgs, ka Talsos kaut kas notiek, kaut kas tiek veidots, ļoti pozitīvi, un ar nepacietību gaidām, kad beidzot viņu [peldvietu] atvērs vaļā. 

Iedzīvotāji atzīst, ka kultūrvēsturiskie pieminekļi un vietas ir jāsargā, jo tās ir konkrēto pilsētu vai pagastu vizītkartes.