Mājas dzīvnieku labturības uzraudzību atstāj pašvaldību ziņā

Vakar Saeimā pieņemti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Pārtikas un veterinārā dienesta inspektorus atbrīvot no pienākuma veikt mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzību. Par dzīvnieku labturības prasību ievērošanu no nākamā gada vidus būs jārūpējas pašvaldībām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad pašvaldības varēs lūgt PVD iesaisti. Plānots, ka  jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada 1. jūlija, kad būs izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas noteiks, kuri būs tie gadījumi, kad pašvaldības policija varēs pieaicināt Pārtikas un veterināro dienestu. 

Pamanot gadījumus, kas šķietami liecina par labturības noteikumu pārkāpumu, iedzīvotāji viesbiežāk zvana vai raksta gan Pārtikas un veterinārajam dienestam, gan attiecīgās pašvaldības policijai, jo abas šīs institūcijas atbild par dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu. Saeimā pieņemtie grozījumi, kas paredz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus atbrīvot no  dzīvnieku labturības prasību uzraudzības, izņemot atsevišķus gadījumus, atbildību un pienākumus pamatā uzliek uz pašvaldības policijas pleciem.

Nesenais atgadījums Bauskas novadā, kur nošāva trīs suņus, un vairāki citi gadījumi saistīti ar dzīvnieku labturības pārkāpumiem Latvijas Veterinārstu biedrībai likuši aktualizēt jautājumu par pašvaldības policijas darbinieku prasmēm labturības jautājumos.

Stāsta Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore: “Patiesībā tādu gadījumu ir ļoti daudz, un ļoti daudzās pašvaldībās, kad nereaģē ne uz labturības pārkāpumiem, ne uz cietsirdīgas izturēšanās gadījumiem. Situācijā, ja tiesību akti netiek pareizi piemēroti, no tā cieš dzīvnieks, no tā cieš sabiedrība un pašvaldības budžets.”

Kā skaidro Saldus novada pašvaldības policijā, Saldus novadā esot noformēti vairāki desmiti administratīvo pārkāpumu par dzīvnieku labturības pārkāpumiem. Saņemot sūdzību, policisti paši dodas to pārbaudīt, bet, ja rodas šaubas, ziņojot PVD inspektoriem. Kādas izmaiņas sagaida nākamgad, gan vēl īsti neesot skaidrs.

Saldus novada Pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Brēdavs: “Mēs neesam iepazinušies ar grozījumiem, bet jāstrādā būs ar tiem dzīvniekiem. Nebūs jau citu variantu. Ja mums būs jāuzņemas tāda lielāka loma attiecībā pret dzīvniekiem vai dzīvnieku izņemšanu, viennozīmīgi vajadzēs apmācības. Pārtikas veterinārā dienesta darbinieki ir speciālisti, viņiem ir kaut kādas specifiskākas zināšanas, ko vajadzētu attiecīgi nodot policijas darbiniekiem, lai viņi arī ir lietas kursā, kam jāpievērš uzmanība.”

Līdzīga aina esot arī Jelgavas pilsētā, kur šogad pašvaldības policija noformējusi vienpadsmit administratīvo pārkāpumu lēmumus. Arī valstspilsētas policistiem noteikti vajagot apmācības, lai pilnvērtīgi pildītu jaunos pienākumus. Skaidro Jelgavas pašvaldības policijas pārstāve Paula Liepa: “Jelgavas pašvaldības policijas praksē vēl nav bijis gadījums, kad nepieciešamas izņemt dzīvnieku no turēšanas.”

Saistībā ar jaunajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, Latvijas pašvaldību savienība aicinājusi Zemkopības ministriju organizēt apmācības pašvaldības policistiem, ko tā arī solījusi. Pagaidām gan vēl neesot skaidrības, kā tad sadalīsies pašvaldības policijas un PVD inspektoru pienākumi.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa: “Kompetenču sadalījumu noteiks Ministru kabineta noteikumi, kuri ir jāizstrādā līdz nākamā gada vidum. Tātad mums priekšā ir ļoti liels darbs, kurā  puses – gan PVD, gan mēs, gan pašvaldības policija centīsimies rast šo kompromisu un šo jēgpilno risinājumu, kuri ir tie gadījumi, kad pašvaldības policisti paši var tikt galā, un kuri ir tie gadījumi, kad jāiesaista Pārtikas un veterinārais dienests.”

Jaunā kārtība šajā jautājumā stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā, bet jau janvāra sākumā plānota informatīvā sanāksme.