Medijpratība – sabiedrības bruņas pret dezinformāciju

Lai aktualizētu jautājumus par to, kā kultūra, mediji un izglītība var stiprināt kopienas un tās, savukārt, kļūt par nozīmīgiem sabiedrības drošības un noturības balstiem pierobežā, Daugavpilī norisinājās Medijpratības diena. Pasākums notika kā daļa no UNESCO Medijpratības nedēļas ievadaktivitātēm, ko organizēja Daugavpils biedrība “New East” sadarbībā ar Baltijas Mediju Izcilības Centru. Uz Daugavpili devās Evika Muizniece.

Biedrība “New East”, kuras mērķis ir veicināt pieejamu un mūsdienīgu izglītību Austrumeiropā, stiprināt sabiedrisko līdzdalību un radīt pozitīvas pārmaiņas kultūras telpā pēcpadomju reģionā, jau vairāk nekā 10 gadus strādā ar medijpratības programmām. Nupat Daugavpilī aizvadītais pasākums tieši vērsts uz maigo pierobežas drošības ieroču – kultūras, mediju un izglītības – nozīmi, sevišķi Latvijas austrumu pierobežā. 

Jorens Dobkevičs, biedrības “New East” dibinātājs un vadītājs:  “Ne tikai ar fiziskiem ieročiem un kaut kaut kādām pretmobilitātes konstrukcijām uz robežas mēs varam cīnīties, bet arī runājot un sadarbojoties, izglītības cilvēki, strādājot izglītībā, mediju cilvēki – radot saturu, kultūras cilvēki – reflektējot par to, kas notiek un kā mēs dzīvojam, šeit, pierobežā. Protams, Latgale atšķiras sociālekonomiski – citi ienākumi, cits kultūras konteksts, savādāks mediju patēriņš, un, protams, ka šeit dažreiz šī problēma ir akūtāka, jo šī daudzveidība no vienas puses ir liels pluss, bet no otras puses ir milzīgs izaicinājums, kur mums jāmāk atrast ļoti daudzus risinājumus un instrumentus, kā tikt pie ļoti dažādām auditorijām.”

Ingemārs Vekteris, LSM valdes loceklis tehnoloģiju jautājumos, Latvijas Transatlantiskās organizācijas biedrs: “Kultūra, izglītība, dažāda veida iedarbība caur šiem līdzekļiem ir novērota, un šajā gadījumā mēs runājam gan par to pusi, kas izmanto šos līdzekļus, lai ietekmētu sabiedrības domu, gan no otras puses mums ir jāpanāk tas efekts, ka kā sabiedrības locekļi mēs esam informēti, mēs esam izglītoti, mēs spējam pretoties dezinformācijai un izprast, brīdi, kurā mūs muļķo.”

Viena no domnīcās un radošajās darbnīcās iztirzātajām tēmām bija par arī sabiedrības uzticību medijiem. Tika izstrādāti arī konkrēti punkti, kas šo uzticību varētu palielināt – objektivitāte, komercpasūtījumu strikta nošķiršana no žurnālistikas un – žurnālistikas materiāla tapšanas caurredzamība. Tika runāts arī par mākslīgā intelekta ienākšanu mediju ikdienā, kas var ietekmēt komercmediju tālāku pastāvēšanu, jo jau šobrīd ir vērojama par 40% mazāka lasītāju plūsma, ietekmējot šo mediju reklāmieņēmumus. 

Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors, LŽA valdes loceklis, Latvijas Mediju Ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieks: “Mākslīgā intelekta ienākšana gigantisko korporāciju jeb tā saucamajā soctīklu vidē jau ir atstājusi milzīgas sekas, vidēji ap 40% datu jeb lasītāju plūsma jeb lasītāju vairs neienāk mājas lapās, tā paliek google meklētājā, piemēram, tanī pat chat GPT vai citos produktos, un viņi tur arī paliek, un viss. Tam, protams, ir arī perspektīva, jo mediji vienmēr ir spējuši pielāgoties algoritmu izmaiņām sociālajos tīklos, kas ir vairākas reizes gadā, gan arī, domāju, ka mēs spēsim atrast arī risinājumu mākslīga intelekta uznācienam.”

No sabiedrisko mediju viedokļa mākslīgais intelekts ir potenciāls darba atvieglošanas rīks, taču, paturot prātā, ka tas tiek izmantots arī dezinformācijas radīšanai.

Ingemārs Vekteris, LSM valdes loceklis tehnoloģiju jautājumos, LATO biedrs: “AI ienākšana mums ir jāskata no dažādiem rakursiem. Pirmkārt, AI rīki mums ir ienākuši mūsu ikdienā, un tie ir lielisks rīks, lai mēs savu darbu veiktu produktīvāk, bet uzsvars ir uz to, ka cilvēka darbs viemēr būs prioritārs. Dezinformācijas izplatīšanā arī jau mākslīgā intelekta rīki ir ļoti izmantoti, tad mums, pretnostatoties un aizsargājot savu informatīvo telpu, ir jābūt tik inovatīviem vai pat inovatīvākiem, lai šo dezinformāciju apkarotu.”

Dienas noslēgumā klātesošajiem bija iespēja izspēlēt arī galda spēli “Battle of Naratives” jeb “Naratīvu kauja”, kur viena komanda, izvēloties kartītes no dažādos avotos publicētas informācijas, aizstāv Kremļa naratīvu, bet otra – cenšas to atspēkot. Secinājums pēc spēles bijis, ka kiberkara apstākļos daudz vieglāk ir būt uzbrucēju pusē, jo, lai sagrozītos naratīvus atspēkotu, ir jābūt priekšzināšanām un jāveic padziļināts pētījums, kamēr nepatiesu informāciju var izplatīt bez faktu pārbaudes.