Jau daudzus gadus ābols ir simbols Dārzkopības nozares augstākajam apbalvojumam, bet Mērsraga āboli šogad kļuvuši par zinātnes simbolu. Nedēļas nogalē Talsu novada Mērsragā aizvadīts pirmais zinātnes festivāls “Mērsraga ābols.” Tajā ikviens varēja satikt zinātniekus, piedalīties eksperimentos un uzzināt, kā zinātne palīdz risināt sabiedrībai nozīmīgus jautājumus.
Mērsraga brīvdabas estrādē “Jēgerleja” centrālais objekts šoreiz bija ābols, kas vienoja nevis dārzkopjus, bet gan ap sevi veidoja “zinātnes burbuli.”
Mērsraga aktīvā iedzīvotāja, viena no festivāla organizatorēm Liene Valdmane, skaidro: “Ābols var būt kūkas sastāvdaļa vai veselīgs auglis, bet Mērsraga āboli kļūst par zinātnes daļu. Kāpēc? Tā darīja Ņūtons, vai mēs sliktāki? Nē.”
Mērsragā aizvadīts pirmais zinātnes festivāls “Mērsraga ābols”, kur apmeklētāji varēja iepazīt zinātnieku pētījumus, eksperimentus un dažādas praktiskas aktivitātes.
Pirmajā zinātnes festivālā “Mērsraga ābols” centrālo “zinātnes burbuli” veidoja zinātnieki, kuri darbojas programmā “Pēcdoktorantūras pētījumi.” Zinātnieku pētījumi skar visai dažādas jomas. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) festivāla apmeklētājiem piedāvāja testēt dabīgā etiķa dzērienu, vienlaikus pētot, vai šāds dzēriens patērētājus interesē.
LBTU pēcdoktorantūras pētniece Liene Jansone stāsta: “Pārsvarā visos dzērienos tiek izmantota citronskābe vai citronu sula, vai kāds cits skābinātājs, tad mēs kā skābinātāju izmantojam no spiedpaliekām raudzētu etiķi. Spiedpaliekas ir aronijas vai plūškoks, jo, kad mēs izspiežam sulu, ļoti daudz paliek pāri. Mazajām odziņām tās mizas un sēkliņas ir pat 50%, kas paliek pāri. Tās mēs saraudzējām un pagatavojām etiķi.”
LBTU pētnieki bija parūpējušies arī par to, lai festivāla apmeklētāji varētu pārbaudīt savas sensorās maņas ar krāsu, taustes un smaržu testiem. LBTU pēcdoktorantūras pētniece Līva Aumeistere atzīst, ka šodien aktivitātes vairāk domātas ģimenēm un bērniem: “Jo tas ir interesanti, bet pētniecībā es vairāk skatīšos, kādi mums ir agrīnās bērnības uztura paradumi Latvijā, jo šobrīd rekomendācijas ir vienas, bet vecāki bieži vien izvēlas dažādas ēdināšanas prakses.”
Zinātnes padomes sarūpētajā burbulī varēja lūkot, kādas pārmaiņas ar tavu foto veic mākslīgais intelekts, bet uz skatuves vērot dažādus eksperimentus, kuru mērķis ir parādīt, ka zinātne var būt interesanta. Festivāla apmeklētājs Ritvars teic, ka vairāk gribas redzēt izklaidi un bērniem ko vairāk: “Mēs uz zinātnes šovu atbraucām.”
Pirmajā zinātnes festivālā “Mērsraga ābols” pētnieki centās iepazīstināt arī ar krietni nopietnākām lietām – kā, piemēram, pētīt gaismas spektrus vai iepazīt programmēšanas valodu KatLang, kas īpaši veidota matemātikas un fizikas uzdevumu aprakstīšanai un risināšanai.
SIA “Logics Research Centre” valdes priekšsēdētājs, pēcdoktorantūras pētnieks Mikus Vanags: “Tur ir mans plāns pārvērst visus par programmētājiem, jo visi, kas ir pabeiguši pamatskolu, zina matemātiku, tātad, zina matemātikas klasisko sintaksi – tātad, praktiski viņi jau ir KatLang lietotāji, tikai viņi nezina par KatLang.”
Festivālā varēja iepazīt arī dažādus akmeņus un pētīt to struktūru, uzzināt, ar ko pirmā palīdzība uz kuģa atšķiras no pirmās palīdzības uz sauszemes, kā arī ielūkoties ceļojošajā izstādē “Zinātne Latvijai”.
Zinātnes festivāla apmeklētāja Ilga teic: “Šobrīd mani akmeņi uzrunā, jo pati esmu strādājusi ķieģeļu rūpnīcā. Vispār dabas vielas mani uzrunā.”
Lai gan sižeta filmēšanas laikā apmeklētāju nebija daudz, organizatori tic, ka Mērsrags modīsies un arī nākamgad zinātnes festivāls “Jēgerlejā” būs.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |