Militārās klātbūtnes ietekmē līdz šim izaugsmi piedzīvoja pakalpojumu sfēra. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, kas rada nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzību, jādomā par militārās industrijas attīstību. Kā diskusijā Ādažos par militārās industrijas attīstības iespējām norādīja Aizsardzības industrijas federācijas padomes priekšsēdētājs, pašlaik Latvijā ar militāra vai dubultpielietojuma precēm strādā 140 uzņēmumu, bet vietas izaugsmei vēl esot daudz.
Gandrīz 40% no Ādažu novada teritorijas aizņem Ādažu militārā bāze. Novadam un iedzīvotājiem tas rada zināmus ierobežojumus un neērtības, bet vienlaikus tas ļāvis attīstīties uzņēmējdarbībai. Ilgstoša ārvalstu karavīru klātbūtne ikdienā ļāvusi paplašināties pakalpojumu sfērai. Kā diskusijā par militārās klātbūtnes ietekmi uz uzņēmējdarbību norāda Aizsardzības ministrijas pārstāvis, arī topošā Sēlijas poligona apkaimes iedzīvotāji varot cerēt uz uzņēmējdarbības izaugsmi.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš: ”Izrāviena precizitāte vēl būtu diskutējama, bet, piemēram, šobrīd kanādieši Mārupes novadā attīsta un veido bāzi, un tur jau būs pirmais piemērs, ka ne tikai Ādažos pieprasījums un atbalsts, kas jāsniedz sabiedroto un Latvijas armijas spēkiem attīstās, un līdzīgi Sēlijā.”
Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, papildinājušās gan vajadzības, gan sadarbības formas. Tomēr šobrīd jādomā vēl plašāk. Arī par militārās industrijas attīstību, kas vienlaikus var kalpot kā ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Fonda “Uzņēmēji mieram” vadītāja Laura Skrodele skaidro, ka pēdējos trīs gados izpratne par militāro jomu esot būtiski mainījusies: “Pirms trīs gadiem mēs pat nespētu iedomāties, cik cieši caur uzņēmēju atbalstu nevalstiskā organizācija kopā ar Aizsardzības ministriju un bruņotajiem spēkiem vispār var strādāt. Tas, ko mēs šo trīs gadu laikā esam iemācījušies, ir tas, kādas jaunas sadarbības formas ir radušās un kādu eksāmenu mēs, kā sabiedrība, esam nolikuši,” viņa skaidro.
Ir veiksmes stāsti, ar ko mēs varam lepoties. Skaitliskā ziņā mums ir 140 uzņēmumi, kas strādā ar militāra vai dubulta pielietojuma precēm,” stāsta Aizsardzības industrijas federācijas padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs.
Nepieciešamība stiprināt valsts aizsardzību, liek meklēt papildus finansējumu gan Eiropā, gan Latvijā, kas vienlaikus radot iespēju tautsaimniecības attīstībai. Attīstot militāro industriju, vismaz sākumā noteikti, būs ļoti ierobežots pasūtījumu skaits, tāpēc svarīga ir sadarbība un plānošana.
Kā norāda Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, ir ne tikai Aizsardzības ministrijas pasūtījums, lai veiktu investīcijas biznesa pusē: “Tur ir vēl virkne komponentes. Tur ir jautājums arī par banku finansējuma pieejamību. Mums ir jāizveido tāda konstrukcija, lai Aizsardzības ministrija definē, kādas ir viņu vajadzības, uz kādiem noteikumiem dod pasūtījumu un, galvenais, lai bankas tam notic un dod finansējumu.”
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš skaidro, ka tas ir gan uzdevums, gan pienākums šos papildus līdzekļus, kas tiek atvēlēti aizsardzībai, izmantot: “Un izmantot arī ekonomiskās aprites nodrošināšanai un pasūtījumu izdarīšanai Latvijas tautsaimniecībā,” viņš piebilst.
Pienesumu aizsardzībā un ekonomikas izaugsmē dotu ne vien vietējās militārās industrijas uzņēmumu attīstība, bet arī jau esošo militārās industrijas pārstāvju ienākšana Latvijā.