Nākamgad savilkt jostas, visticamāk, nāksies arī pašvaldībām

Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājuši vien daži mēneši, bet deputātiem jau priekšā liels izaicinājums – 2026. gada budžeta sastādīšana, kas šogad, visticamāk, nozīmēs izdevumu samazināšanu. Pašvaldību finansiālā situācija gan būtiski atšķiras. Turīgākajām saprātīga izdevumu samazināšana  problēmas nesagādāšot, bet starp uzrunātajām ir vietvaras, kas ieekonomēt varēšot vien tad, ja tikšot pārskatītas pašvaldībām uzliktās pamatfunkcijas.

Oficiāli pašvaldības vēl nekādu rīkojumu neesot saņēmušas, tomēr publiskajā telpā jau ne reizi vien izskanējusi ziņa, ka jātaupa būs arī vietvarām.

Pēdējā administratīvi teritoriālajā reformā izveidotajā Dienvidkurzemes novadā ekonomēt esot sākuši jau tūlīt pēc vēlēšanām, samazinot vietnieku un komiteju skaitu.

Pašvaldības vadītājs Andris Jankovskis (NA) lēš, ka samazināt nākamā gada budžeta izdevumus par desmit procentiem varētu mēģināt: “Tagad sākam iekšēji runāt arī par optimizācijām, varbūt arī speciālistiem, pārvaldēm utt. Mēs skatāmies, vērtēsim, bet, protams, būs jāmazina budžets. Bet pakalpojumiem ir jāpaliek tādā pašā līmenī. Iedzīvotāji no tā nedrīkst ciest.”

Jelgavas valstspilsētas jaunais domes priekšsēdis Mārtiņš Daģis (Kustība “Par”)  norāda, ka pašreiz  nav zināms, cik daudz būs jāieekonomē, tomēr neredzot problēmas budžeta izveidē. Viens no veidiem, kā kompensēt samazinājumu būtu ieņēmumu palielināšana, kam zināmā mērā traucējot Nekustamā īpašuma nodokļa regulējums, kura izmainīšanai vajadzīga tikai politiskā griba.

“Vairākās pašvaldībās ir tāda problēma. Mēs gribētu ko attīstīt, bet zeme vēsturiski pieder kādam cilvēkam. Te mēs nerunājam par privātmājām, bet par pašvaldībai nozīmīgām vietām – tā saucamās pļavas centrā. Mēs kā pašvaldība esam ļoti, ļoti ierobežoti. Ja tur virsū ir grausts, tad mēs vēl varam kaut nedaudz pacelt Nekustamā īpašuma nodokli (NIN), bet, ja tur vienkārši ļoti, ļoti ilgi ir neattīstīts gabals, mēs neko nevaram. Tā kā tas ir tīri pašvaldības nodoklis, tad es nesaprotu, kāpēc  valsts to nav atrisinājusi,” saka Mārtiņš Daģis.

Arī Saulkrastu novadā vairāk domājot par to, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, attīstot tūrismu, skaidro Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA).

“Vienmēr kaut ko var saekonomēt, bet jāplāno, kas ir tie mūsu Latvijas dārgakmeņi un kā mēs tos varētu attīstīt un attiecīgi iegūt ekonomisko labumu gan pašvaldībām, gan valstij kopumā. Manā pārziņā Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) un arī Vidzemes plānošanas reģionā ir Vidzemes piekraste. Manuprāt, Vidzemes piekrastes potenciāls vēl nav pietiekami izmantots,” viņš uzskata.

Vienā no bagātākajiem novadiem – Mārupes novadā -, lepojas ar zemām izmaksām uz vienu  iedzīvotāju, bet ekonomēt vēl varot, saīsinot ceļu administratīvo aktu izdošanai. Tomēr lielākā sāpe esot pašvaldību izlīdzināšanas fonds, kurā Mārupes novads iemaksājot aptuveni 20 miljonus eiro, stāsta Mārupes novada domes priekšsēdētājs Aivars Osītis (“Latvijas attīstībai”).

Aivars Osītis: “Iedomājieties situāciju – kā man tagad aiziet un mārupietim pastāstīt, ka tev nav vietas bērnudārzā, tev nav vietas skolā, tev nav sporta bāzes, tev nav brīvpusdienas un tev nav bezmaksas sabiedriskā transporta vai vispār nav sabiedriskā transporta, bet tajā pat laikā visi citi, kuri saņem no izlīdzināšanas fonda, viņiem ir tieši tas, ko es nupat nosaucu? Te ir jāatrod kaut kāds balanss un jānosaka godīgāki finanšu līdzekļu sadales mehānismi.”

Rīga un Pierīga, kurā dzīvo aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju, veidojot 2/3 no iekšzemes kopprodukta, tāpēc būtu tikai godīgi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda finanšu saņēmējiem uzlikt ierobežojumus šo līdzekļu izlietošanai, uzskata Mārupes novada mērs. Pret to gan kategoriski iebilst Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”).

“Es zinu. Tādas tendences iezīmējas, ka Rīgai atstājam visu to naudu, ko viņi it kā nopelnīja paši, bet reāli tas ir visas valsts nopelns, nevis Rīgas. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka reģionu pašvaldības, tā nav tikai Latgale, bet visa Latvija, saņemtu vēl mazāk naudas,” pauž Bartaševičs.

To, ka grūtie laiki vēl nav beigušies, saprot arī Rēzeknē, bet, lai varētu ko ieekonomēt, valstij esot jāpārskata pašvaldībām uzliktās pamatfunkcijas, uzskata Aleksandrs Bartaševičs no politiskā spēka “Kopā Latvijai”: “Mūsu lielākais slogs ir izglītība un sociālā sfēra. Rēzeknes budžetā tas faktiski ir 70% no budžeta. Acīmredzami tur ir tās lielākās iespējas ekonomēt naudu. Varbūt tas būs nepopulāri, bet mēs atsperamies jau pret sienu, ja mēs šīs sfēras nepārskatīsim. Var tur likt, protams, papildu naudu, bet tas jau valdības darbs.”

Pašvaldību budžets jāpieņem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Valsts budžeta likuma izsludināšanas.