Līdz šim pilnībā īstenoti ir 16 no 61 valdības ministru prioritārā darba, tomēr Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) sagaida, ka līdz oktobra sākumam būs īstenota lielākā daļa no tiem.
To premjers piektdien sacīja žurnālistiem pēc Ministru kabineta rīcības apspriedes, kurā tika skatītas ministru prioritātes.
Valdības vadītājs atzina, ka pēc sēdes ir vairāk gandarīts, nekā bija cerējis, un darbi kopš iepriekšējās rīcības apspriedes augusta pirmajā pusē ir gājuši uz priekšu.
Kulbergs izcēla, ka viens no šīs valdības četriem prioritārajiem darbiem bija vēlēšanu sistēmas sakārtošana. Premjers atgādināja, ka pie šī jautājuma strādāja ļoti daudz iesaistīto – AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA “Latvijas mobilais telefons”, SIA “Tet” un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Piektdienas sēdē viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) esot noziņojis, ka nepieciešamie stresa testi šonedēļ ir izpildīti, sistēmas ir pārbaudītas arī ar maksimālajiem kiberdrošības pasākumiem. “Protams, ka gala rezultātu mēs redzēsim pēc veiksmīgi novadītām vēlēšanām, bet šobrīd atslēgas no šīs sistēmas ir nodotas Centrālajai vēlēšanu komisijai,” sacīja Kulbergs.
Šobrīd esot “aizķēries” viens no Veselības ministrijas nozīmīgajiem darbiem – vienotā pieraksta pie ārstiem izveide. Šāda pieraksta ieviešana ļautu iedzīvotājiem redzēt sev vajadzīgos ārstus un rindu pie tiem visā Latvijā. Sistēma, pēc Kulberga teiktā, ir izveidota, bet vēl nav ieviesta, jo saistībā ar pēdējā laikā valstī piedzīvotajiem kiberuzbrukumiem joprojām tiek testēta arī šīs sistēmas kiberdrošība.
“Tas būs nodots, kad mēs iziesim kiberdrošības testus. Es domāju, ka tas samazinās rindas par 15-20%,” prognozēja politiķis.
Vēl pie būtiskajiem darbiem Kulbergs izcēla iepirkumu uzraudzību. Ieviešot šādu sistēmu, iecerēts atklāt visu informāciju par visiem valsts iepirkumiem. Šis jautājums nākamajā nedēļā būšot valdības darba kārtībā. “Tur būs nopietni ietaupījumi budžetā, nebūs šī izšķērdība,” apgalvoja Kulbergs.
Ietaupījumu varot redzēt arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) moratorijā.
Kulbergs atzina, ka šobrīd ir aizkavējies lidsabiedrības “airBaltic” tālākās attīstības jautājums. Viņš cerot, ka nākamnedēļ tajā būšot būtisks pavērsiens, un līdzšinējie notikumi neliecinot par to, ka valdība nespēj to īstenot.
Premjers norādīja, ka lielākā daļa prioritāšu bija jāizpilda līdz 3. oktobrim, kad notiks Saeimas vēlēšanas, tādēļ nākamā ministru sēde par prioritārajiem darbiem gaidāma 1. oktobrī. Līdz tam laikam Kulbergs prognozē, ka būs izpildīta lielākā daļa no šīm prioritātēm.
“Es sagaidu to, ka mēs nebūsim tipisks students, kurš atstāj visu uz pēdējo nakti un pēdējā naktī mēģina izmācīties, lai būtu gatavs eksāmenam,” sprieda Kulbergs, piebilstot, ka viņš aicinājis arī ministrus neatstāt visus darbus uz pēdējo brīdi.
Viņš atzina, ka daļa no izpildāmo darbu termiņiem ir objektīvi pagarināti, tomēr tas nenozīmējot, ka darbi netiks paveikti. Daudzi no tiem esot gandrīz jau pabeigti, bet daļai ir vajadzīgi arī Eiropas saskaņojumi, un pirms tie ir saņemti, Kulbergs negribot “ievilkt ķeksīti”, ka darbs ir pilnībā īstenots.
Tāpat viņš izcēla, ka vairākiem darbiem termiņš bija nolikts arī pēc 3. oktobra. “Mēs kā valdība, iespējams, strādāsim arī pēc vēlēšanām, kamēr izveidosies nākamā,” teica Kulbergs.
Atbildot uz jautājumu, kurš no prioritārajiem darbiem, viņaprāt, kavējas visvairāk, Kulbergs atzina, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar valsts budžetu. Pēc viņa teiktā, no atsevišķām ministrijām esot redzama pretestība sniegt datus. “Bet jebkurā gadījumā budžetu pieņem nākamā valdība,” uzsvēra premjers. Pašreizējai valdībai esot jāsagatavo “ceļa karte” jeb vairāki scenāriji, kā virzīties ar budžetu.
Kopumā Kulbergs sevis vadītās valdības darbu vērtējot virs vidējā līmeņa.
Kulberga komunikācijas padomniece Elīna Šverna izceļ, ka Kulberga vadītā valdība pirmajās 100 dienās koncentrējusies uz “konkrētu lēmumu pieņemšanu” valsts drošībai, ekonomikas izaugsmei un neparedzētu situāciju risinājumiem.
Vienlaikus pirmie trīs mēneši iezīmējot ne tikai valdības deklarācijā noteikto prioritāšu īstenošanu, bet arī iepriekšējās valdības atlikto lēmumu seku novēršanu un vairāku neparedzētu valsts mēroga krīžu risināšanu.
Premjera birojs izceļ, ka šajā laikā valdībai bija jāreaģē uz kiberuzbrukumiem AS “Latvijas valsts meži” un Ceļu satiksmes drošības direkcijai, “airBaltic” finanšu situāciju, postošo augusta vētru, nepietiekamu gatavību dronu apdraudējumam, kā arī “gadiem neatrisinātiem jautājumiem saistībā ar “Rail Baltica”, “Tet” un LMT darījumu”.
Premjera padomniece izceļ vairākus šīs valdības darbus valsts drošība un aizsardzībā. Tai skaitā noslēgts “Drone Deal” līgums par Latvijas un Ukrainas visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Ukrainas kaujas pieredzes ātrāku pārņemšanu gaisa telpas aizsardzības uzlabošanai pret dronu uzbrukumiem.
Tāpat NATO samitā Ankarā pieņemtajos dokumentos iekļautas Latvijai būtiskās prioritātes drošības un aizsardzības stiprināšanai – kolektīvā aizsardzība, pretgaisa un pretdronu aizsardzība un sabiedroto klātbūtnes palielināšana. Kanāda pagarinājusi militāro klātbūtni Latvijā līdz 2031. gadam. Top vienotas prasības rūpnieciski ražojamām patvertnēm, līdz 1. oktobrim plānots apsekot 403 privāto ēku pagrabus to piemērotībai.
Savukārt pierobežas pašvaldību uzņēmējdarbībai piešķirti 2 miljoni eiro, un ieviests mehānisms zaudējumu kompensēšanai, kas radušies militāru incidentu rezultātā, tostarp dronu gadījumā.
Vienlaikus Šverna piemin vairākus ar kiberdrošību, vēlēšanu drošību un valsts noturību saistītos darbus. Viņa uzskaita arī stratēģisko uzņēmumu un lielo projektu virzības un attīstības pārskatīšanu, kā arī siltumapgādes, mājokļu atjaunošanas un būvniecības nosacījumu sakārtošanu.
Pie veselības aprūpes uzlabojumiem Šverna min to, ka pabeigta recepšu zāļu cenu mazināšanas pasākumu ieviešana visiem pacientiem, tostarp cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti.
Tāpat, pēc viņas teiktā, Kulberga vadībā pastiprināta publisko iepirkumu kontrole un caurskatāmība.
Kulberga vadītās valdības 100. diena bija 4. septembris.
Jau ziņots, ka līdz augusta pirmajai pusei no 61 valdības ministru prioritārajiem darbiem pilnībā īstenoti bija septiņi.
Ziņots arī, ka šī valdība bija apņēmusies koncentrēties uz darbiem, ko var paveikt 14. Saeimas laikā, partneriem vienojoties par konkrētu prioritāri darāmo darbu sarakstu. Par valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp arī drošas vēlēšanu norises nodrošināšana, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte un efektīva pārvaldība, Latvijas ekonomikas attīstība un konkurētspēja. Tāpat īpaša uzmanība tiks veltīta aktuālajiem jautājumiem veselības, labklājības, demogrāfijas un citās nozarēs.
Kulbergs iepriekš solīja ministru darbus vērtēt vismaz reizi mēnesī.