Jelgavā cietums bijis vismaz 150 gadus. Līdz ar jaunā cietuma izveidi Liepājā, tas slēgts, bet aptuveni trīs hektārus lielo teritoriju, uz kuras atrodas septiņas ēkas, no kurām vecākā būvēta deviņpadsmitajā gadsimtā, pārņem pašvaldība. Šodien cietumu apmeklēja dažādu jomu speciālisti, lai diskutētu par šīs teritorijas turpmāku izmantošanu.
Bijušā Jelgavas cietuma teritorija.
Vēl jūnijā Jelgavas cietumā atradās vairāki simti ieslodzīto, kas tagad pārvesti uz jauno Liepājas cietumu, bet šorīt pie cietuma vārtiem pulcējas pilsētas domes darbinieki, uzaicinātie uzņēmēji un arhitekti, lai kopīgi apskatītu pilsētai atstāto mantojumu.
Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (Kustība “Par”) stāsta, ka pašreiz cietuma teritoriju apsaimniekojot uz vienošanās pamata: “Cerams, ka drīz Ministru kabinets pieņems gala lēmumu un oficiāli nodos mums visu to īpašumā. Kopā šeit ir gandrīz trīs hektārus liela teritorija. Skaidrs, ka te jābūt kaut kam tādam, kur uzņēmējs spēj pelnīt.” – Jūs to redzat kā uzņēmējdarbības stūrīti? “Ne tikai, iespējams, ka te ir vieta publiskai funkcijai, kā jau minēju, publiskā – privātā partnerība ir labs risinājums.”
Plašajā teritorijā ir septiņas ēkas, no kurām četras ir dzīvojamie korpusi. Senākā no tām būvēta 19. gadsimtā. Ieslodzītie no šīs ēkas izvesti vien 27. jūnijā, un pašreiz tā vēl kā atvērta grāmata stāsta par ieslodzīto sadzīvi un paradumiem. Klātesošo viedokļi gan dalās vai seno ēku saglabāt.
Bijušā Jelgavas cietuma iekštelpas.
Vēsturnieks Andris Tomašūns atzīst, ka vēsture te ir bagāta: “Par 19. gadsimtu man nav daudz stāstu, bet 20. gadsimts jau ir ļoti traģisks Latvijā. Visas traģēdijas, kas iet cauri – kari, bermontiāde, sarkanais terors, II Pasaules kara izvešanas, šaušanas par cilvēkiem, kuri bija citādi domājoši. Te ir bagāta vēsture, bet tas būtu tāds traģisks stāsts.”
SIA “Bildberg” valdes loceklis Gatis Bērziņš domā, ka šeit nevajadzētu rīkot ekskursijas: “Iespējams, ka nevajadzētu sekot Liepājas Karostas piemēram un rīkot šeit ekskursijas, jo manā vērtējumā kaut kāda aura jau tam visam ir. No tāda uzņēmēja un pilsētas attīstības viedokļa te varētu veidot tādu kā multifunkcionālu pakalpojumu centru, kas būtu pieejams visiem Jelgavas un varbūt arī novada iedzīvotājiem.”
Savulaik Jelgavas cietuma attīstības vīziju savā bakalaura darbā izstrādājusi Nīderlandē dzīvojošā ainavu arhitekte Diāna Lukjanska, kura jau toreiz paredzējusi, ka vēsturiskā ēka noteikti jāatstāj nepārbūvēta. Tagad Diāna dalās pieredzē, kā Amsterdamā izmanto slēgto cietumu: “Amsterdamā 2016. gadā slēdza cietumu. No 2016.-2018. gadam bija posms, kad cilvēki varēja to apmeklēt. Tur bija arī lielās mākslas galerija, jo telpas ir lielas. Es to redzu arī Jelgavā, jo tur var mākslinieki izpausties. Tā tika radīta cietuma vietā, paralēli domājot arī, kas pilsētai tiešām ir vajadzīgs tajā brīdī un arī nākotnē.”
Bijušā Jelgavas cietuma iekštelpas.
Māris Alberts savulaik no industriālā mantojuma izveidoja “VEF kvartālu”, un lielu potenciālu saredz arī nu jau bijušajai Jelgavas cietuma teritorijai: “Šeit pilnīgi noteikti vajadzētu tādu multifunkcionālu piegājienu, kur būtu samiksēta sabiedriskā funkcija, dzīvojamā funkcija un varbūt kaut kādas izklaides lietas.”
Cietuma kompleksu, ko var salīdzināt arī ar pilsētu pilsētā, Alberts salīdzina ar dārzu, kurš kārtīgi jāizravē, saglabājot patiešām vērtīgāko. Ilggadējais cietuma darbinieks Guntis Rasa, kurš šodien iejuties gida lomā, gan piebilst, ka ravēšana jāveic ātri: “Es saprotu jauno domi, viņi tikai nesen sāka strādāt un viņiem ir ambiciozi plāni, bet skarbā realitāte nāks, un būs spiesti mainīt. Par to ražošanas korpusu noteikti ir jāaizmirst. Vienīgais līdz rudenim viņiem jātiek skaidrībā, kurus korpusus mēs atstājam pie dzīvības un kuros laižam apkuri, jo tas izmaksās ļoti dārgi.”
Kāda būs cietuma nākotne, vēl grūti pateikt, bet jau no septembra ikviens varēs pieteikties ekskursijām, tāpat plānots teritoriju iznomāt filmēšanas vajadzībām.