Autobusa šofera profesija ilgus gadus bijusi pārsvarā vīriešu pārziņā. Taču starppilsētu autobusa šoferе Marjana Libore pierāda, ka vadīt autobusu nav nemaz tik grūti un sievietes to var darīt tikpat labi un reizēm pat labāk nekā vīrieši. Tuvojoties 8. martam, viņas stāsts turpina mūsu sižetu sēriju par iedvesmojošām sievietēm dažādās profesijās.
Līdz ar pirmajiem rīta saules stariem “VTU Valmiera” autobusa vadītāja Marjana Libore dodas savā kārtējā reisā maršrutā Valmiera–Salacgrīva, un lai gan starppilsētu autobusā viņa strādā salīdzinoši nesen, pieredze pie stūres viņai nav sveša.
“Es strādāju pusgadu. Pirms tam es strādāju uz smagajām, C kategorijas mašīnām, bet tas nebija mans. Un šobrīd strādāju šeit nu jau pusgadu un man ļoti patīk. Visādas situācijas jārisina un viss tāds jauns priekš manis – daudz jāstrādā ar cilvēkiem. Cilvēki ļoti atsaucīgi un laipni,” viņa stāsta.
Starppilsētu autobusa vadītāja joprojām ir salīdzinoši reti sastopama profesija sieviešu vidū. Piemēram, uzņēmumā “VTU Valmiera” no aptuveni 140 autobusu vadītājiem tikai 10 ir sievietes. Taču pati Marjana Libore atzīst, ka darbs nav sagādājis lielas grūtības, un, salīdzinot ar iepriekšējo darbu pie smagās automašīnas stūres, autobusa vadīšana izrādījusies vieglāka.
“Latvijā ir pieņemts tā, ka ir jākrauj smagās mašīnas pašiem. Šeit, strādājot autobusā, smagumi nav jācilā un autobusi ir diezgan viegli vadāmi – daudz vieglāk nekā smagās mašīnas, jo autoparks tiešām tiek atjaunots nepārtraukti un tam seko līdzi. Tehniskais nav tik daudz jāzina, kā jāzina pie smagām mašīnām,” atzīst Marjana Libore.
Ar stereotipiem Marjana Libore savā darbā līdz šim nav saskārusies – pasažieri reaģē pozitīvi uz to, ka autobusu vada sieviete. Līdzīgu viedokli pauž arī Valmierā uzrunātie iedzīvotāji.
Bērzaines iedzīvotāja Margita Pētersone atzīst, ka diezgan bieži redz sievietes pie sabiedriskā transporta stūres: “Man liekas, sievietes brauc mierīgāk un prātīgāk, jo vīrieši ir ļoti pašpārliecināti un viņi “zina, ko viņi dara”, un viņi noteikti zina, bet es sievietei uzticētos vairāk.”
Valmieras iedzīvotāja Liene Lapiņa reti brauc ar sabiedrisko transportu, tomēr neuzskata, ka sievietes brauc uzmanīgāk: “Nedomāju, ka uzticētos sievietei vadītājai vairāk vai mazāk. Cilvēks ir savā profesijā, savā vietā, es kāptu un brauktu tur, kur man jābrauc, vienalga, kurš pie stūres. Nevar zināt, vai sievietes brauc labāk, jo ir visādas sievietes un visādi vīrieši.”
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks (“Valmierai un Vidzemei”) Toms Upners uzskata, ka starp autobusu vadītājiem ir gan labie piemēri, gan sliktie, neatkarīgi no vecuma: “Labam šoferim es uzticēšos jebkurā gadījumā, neatkarīgi no dzimuma. Sievietes, manuprāt, ir ļoti labas transportlīdzekļu vadītājas – akurātas, ļoti atbildīgas, bet droši vien ir arī kādas ne tik atbildīgas.”
“VTU Valmiera” autobusa vadītāja Marjana Libore stāsta, ka sieviešu dzimuma pasažieri vairāk uzticas sabiedriskā transporta vadītājai sievietei: “Pārsvarā jau sievietes braukā, vīrieši vispār ļoti maz braukā ar autobusiem. Pasažieri saka, ka ar sievieti ir daudz patīkamāk braukt. Šobrīd sievietes pie stūres ir daudz atbildīgākas un lieki neriskēs. Varbūt apdomās vairāk uz priekšu.”
Marjana Libore stāsta, ka kolektīvā jūtas labi – arī vīrieši šoferi sievietes pieņem un ir atsaucīgi: “Ļoti daudz palīdz. Ir vīrieši, kas tiešām daudz palīdz. Gan iemācīties, gan var pamācīt braukšanā kaut ko jaunu, un pamēģināt savādāk. Vismaz Valmierā ir tā, ka atbalsta ļoti.”
Šobrīd Marjana turpina apmācības, lai drīzumā pārsēstos pie lielā autobusa stūres. Viņa atzīst, ka autobusa vadītāja darbs ir interesants un dinamisks – vienas dienas laikā iespējams pabūt vairākās vietās un satikt dažādus cilvēkus. Tāpēc Marjana nešauboties šo profesiju ieteiktu izmēģināt arī citām sievietēm.