Notikusi pirmā konference vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem

Latvijā šobrīd ir gandrīz 9900 bērnu ar invaliditāti, liecina Labklājības ministrijas statistika. Šo bērnu vecākiem jebkāda veida atbalsts ir īpaši svarīgs. Tieši tāpēc izaugsmes centrs “Kopīgi Kopā” pirmo reizi organizēja konferenci vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Konference “Kopīgi meklējam. Kopā atrodam” notika Ogrē un tās mērķis ir vecākus iepazīstināt ar pamatinformāciju, jo kā norāda centrā, vienotas sistēmas valstī nav. 

“Galvenā atziņa parūpēties par sevi. To nedrīkst aizmirst,” tā pēc konferences “Kopīgi meklējam. Kopā atrodam”, kur plaši runāts par atbalsta iespējām ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, saka Dace Supe. Viņa  ir mamma bērnam ar autiskā spektra traucējumiem, kurš nupat arī sācis skolas gaitas 1. klasē. Par to arī mammai lielākais uztraukums, kā pareizi rīkoties. 

Foto: Vidzemes televīzija

Dace Supe, mamma, konferences apmeklētāja, stāsta: “Tu pats arī cīnies ar to, ka nevari saprast, vai tā skola ir tas atbiltošākais risinājums, vai arī no vienas puses šķiet, ka apgrūtini skolotājus, no otras puses – it kā saproti, ka tas nav tas, kā vajadzētu justies. Tāda visu laiku varbūt ne tik ļoti sabiedrības, bet iekšēja cīņa ar sevi.”

Šādi un vēl neskaitāmi jautājumi rodas arī citiem vecākiem, kuri audzina bērnus ar funkcionāliem traucējumiem. Tieši tāpēc izaugsmes centram “Kopīgi Kopā” radās ideja par konferenci, kur vecāki varētu iegūt vairākus padomus. Centrā norāda, ka valstī pašlaik nav vienotas sistēmas, kur varētu saņemt pamatinformāciju.

Jolanta Āboltiņa, izaugsmes centra “Kopīgi Kopā” dibinātāja, vadītāja: “Uz esošo brīdi, jā, mēs varam teikt, mums ir tādas mazas kartes ko darīt. Bet tādas vienas, vienotas un lielas nav. Šajā gadījumā varētu būt arī arguments, ka katram ir savs ceļš un katram ir vajadzīgas kaut kādas savas lietas. Tāpēc ir labi, ka tev ir vismaz tas pamats, uz kurieni man iet, kurš var vispār man sniegt šo informāciju.”

Foto: Vidzemes televīzija

Konference ir ne tikai noderīga vecākiem, bet arī pedagogiem. Piemēram, bērnudārza skolotāja Elēna Liene pasākumu apmeklēja tieši ar domu, lai uzkrātu vairāk zināšanas par “īpašajiem bērniem”. Jo galvenais esot bērnu sadzirdēt.

“Ja mēs nesadzirdam to bērnu, viņš arī neko nesaprot, ko mēs gribam no bērna, ko mēs vēlamies dot,” atzīst Elēna Liene, pirmskolas izglītības iestādes “Kurzemīte” asistente.

Arī speciālisti uzsver, ka tas ir viens no galvenajiem aspektiem, kas jāņem vērā. Nereti bērns nerunā, jo viņam, piemēram, traucē apgaismojums. Izslēdzot gaismu, bērns var justies labāk un sākt komunicēt. Līdzīgi palīdz arī alternatīvās komunikācijas metodes, piemēram, vizuālās kartītes. Tomēr, kā atzīst audiologopēde Vija Vanaga, ne visās izglītības iestādēs ir pietiekami ieinteresēti pedagogi.

“Nu, viens ļoti konkrēts dzīves piemērs, kur es tiešām sazinājos ar skolu un man pateica – nu, mēs pagaidīsim, kad viņš runās. Lai lietotu alternatīvo komunikāciju, nav vajadzīga specifiska izglītība. Alternatīvo komunikāciju, kartītes, iekārtas, var lietot ne tikai audiologopēda vadībā. Tur nav vajadzīga speciāla izglītība. Tur ir drīzāk jābūt vēlmei, vēlmei tiešām dot iespēju bērnam,” uzskata Vija Vanaga, audiologopēde.

Foto: Vidzemes televīzija

Audiologopēde uzsver, ka ir svarīgi saprast – pūļu ieguldījums bērnā jau agrā vecumā atspoguļojas arī viņa nākotnē. Turklāt tas nav tikai par konkrēto bērnu, bet par sabiedrību kopumā.

Vija Vanaga, audiologopēde, skaidro: “Ieguvums būtu cilvēks, kurš sasniedzot darba spējas vecumu, var strādāt, tāpec, ka viņš var komunicēt, viņš var atrast sevi darba tirgū, viņš var sev nopelnīt iztiku. Liela daļa no šiem cilvēkiem var dzīvot patstāvīgi, parūpēties par sevi.” 

Konferencē arī aktualizēja jautājumu par pašu vecāku labsajūtu. Dalībniekiem atgādināja, ka nedrīkst aizmirst – vispirms vecākiem jārūpējas par sevi, lai viņiem būtu resursi un spēks parūpēties arī par savu bērnu.