Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas polise no šā gada 1.jūlija būs nepieciešama arī elektroskrejriteņiem.
SM norāda, ka atbilstoši šī brīža prognozēm elektroskrejriteņiem OCTA polise, līdzīgi kā mopēdiem, varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.
Ministrijā norāda, ka arī pērn stājās spēkā stingrākas prasības elektroskrejriteņu lietošanā. Tostarp elektroskrejriteņu vadītājiem vecumā līdz 17 gadiem, braucot ar šo mikromobilitātes rīku, obligāti ir jālieto aizsargķivere un sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos vēlams apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, piemēram, atstarojoša veste.
Braukšana atļauta pa brauktuvi tikai vietās, kur atļautais braukšanas ātrums nepārsniedz 50 km/h. Braucot pa ietvi ir jābrauc lēnāk, atbilstoši cilvēku plūsmai, dodot priekšroku gājējiem.
Ministrijā atgādina, ka elektroskrejriteņu reģistrācija ir obligāta, un to veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tādējādi ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem piedalīties ceļu satiksmē ir aizliegts. Elektroskrejriteņu obligāta reģistrācija attiecas arī uz pašizgatavotiem vai pārbūvētiem elektroskrejriteņiem.
Vienlaikus ir stājusies spēkā arī jauna kārtība attiecībā uz elektroskrejriteņu piespiedu pārvietošanu, ja tie traucē citiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Jaunā kārtība paredz, ka evakuēt var arī nepareizi novietotus un satiksmi traucējošus velosipēdus, elektroskrejriteņus un velorikšas.
Par ilgstoši atstātu uz ceļa to atzīs tikai tad, ja tas atradīsies vietā, kurā tas traucē pārvietoties citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ilgāk par astoņām stundām kopš brīža, kad velosipēdam, kam nav iespējams noskaidrot piederību, būs piestiprināta brīdinājuma uzlīme.
Tāpat, ja velosipēds atrodas vietā, kurā tas netraucē ceļu satiksmei, bet netiek izmantots vismaz 45 diennaktis, kopš tam pielīmēta brīdinājuma uzlīme, tas tiek atzīts par ilgstoši atstātu uz ceļa. Tādi paši noteikumi attiecināti arī uz elektroskrejriteņiem un velorikšām, uzsver ministrijā.