Ogres Zilajos kalnos atklāta savvaļas bišu taka

Kur bites, tur arī medus. Arī senatnē medu mūsu senči meklēja vecu koku dobumos. Kopjot senču tradīcijas, šajā vasarā Ogres Zilajos kalnos atklāta savvaļas bišu taka, kuru sadarbībā ar Zilo kalnu aģentūru izveidojis bišu draugs, senās dravniecības godā cēlājs Ivars Rancāns. 

“Man tās bitītes nu ārkārtīgi mīļas un jaukas,” noskūpstot izceltu bišu stropa daļu, kas mudž no bitēm, nosaka Ivars Rancāns.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Biškopība viņam ir sirds lieta kopš bērnības, dzīvojot Latgalē viņš iepazina kūzulu jeb kokā ar cauru vidu darinātu stropu. Gadu gaitā gūtas zināšanas par savvaļas bišu dzīvi un izvedota darbnīca, lai radītu bitēm mājvietu no dažāda lieluma kokiem. 

“Es meklēju tādus kokus ar tukšiem vidiem. Šis ir tāds gigantiskais, stacionārais, lielais, kurš tika uzstādīts uz zemes un augšā, protams tika sagatavota bitītēm vieta, kur viņām arī ienākt un dzīvot,” stāsta bišu takas izveidotājs. 

Bišu taku Ogres Zilajs kalnos Ivars Rancāns sāka veidot pirms trīs gadiem. Sākumā vēroja bišu uzvedību un izvērtēja kā bites pielāgojas vides apstākļiem. Šobrīd uz bišu takas izvietots 21 strops. “Taku atklājām šogad un re kur ir atzīmēts ar to dzelteno, raustīto līniju. Jāatnāk apmēram nepilns kilometrs līdz šai vietai, un tad šī trase ir apmēram plus mīnus divi kilometri, varbūt pat vairāk, bet katru gadu tā trase palielināsies. Šie kūzuli būs vairāk,” norāda Ivars Rancāns.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Takas sākumā vienā no kokiem bites šajā sezonā izvēlējušās apmesties atklātā stropā. Biškopis atklāj, ka rudens izskaņā palīdzēs tām pārvietoties uz slēgtu kūzulu, tomēr pārējās bišu saimes traucētas netikšot.

Ivars Rancāns: “Šīs bitītes netiek ne piebarotas, ne viņām medus tiek atņemts, un arī zāles nelieku, jo tādā veidā, bites mežā dzīvojot, viņas ļoti labi tiek galā ar slimībām, un šīs meža jeb savvaļas bites spieto biežāk.”

Filmēšanas dienā Ogres Zilajos kalnos līst lietus, bites ir mierīgas, un arī apmeklētājus nemanam, tuvumā vien notiek sporta nodarbība bērniem. Trenere norāda, ka sporta aktivitāšu laikā bišu taka ir iecienīts maršruts, jo bērni ir zinātkāri.

“Mēs regulāri skrienam treniņu šajā mežā un katru reizi atceramies par šīm bitītēm, un bērni brauc arī mājās un stāsta saviem vecākiem, ka viņi nav tikai punktus mežā atraduši, bet arī bites mežā satikuši,” stāsta orientēšanās kluba “Ikšķile OK” trenere Rūta Dāboliņa. 

Viena bišu saime kūzulī jeb bišu stropā dzīvo vidēji trīs līdz četrus gadus, tad strops tiek atstāts un bites meklē jaunu mājvietu. Kā norāda biškopis, arī ziemā bites paliks savās mājvietās, apraudējumu var radīt vien meža zvēri.

“Īstenībā, kā tu pasargāsi no caunām, no meža zvēriem? Nu protams, ka nav iespējams bitīti nosargāt. Tas vienkārši nav iespējams, jo cauna jau nāk tad, kad viņai ienāk prātā. Re, kā apakšiņa ar bitītēm izskatās skaisti,” atzīst biškopis Ivars Rancāns. 

Viņš gan arī piebilst, ka Ogres Zilajos kalnos drīz būs simtiem šādu kūzuļu.