Pagalms Latvijā, žogs ar Krieviju: Goliševas stāsts

Agresorvalsts patiesais tuvums. Iedzīvotājiem Goliševā par ikdienas ainavas daļu kļuvis žogs uz robežas ar Krieviju. 

Bieži vien dzirdam, ka robežas nesargā stabi, bet gan cilvēki. Latgale atrodas tiešā Krievijas un Baltkrievijas tuvumā, taču, no galvaspilsētas un citu novadu pusēm skatoties, var šķist, ka līdz robežai ir pietiekami tālu. Viens no uzskatāmiem piemēriem tam, cik patiesi tuvu ir agresorvalsts, ir Goliševas ciems Ludzas novadā, kur žogs uz Krievijas robežas nu jau kļuvis par vietējo iedzīvotāju ainavas ikdienu.

Goliševa atrodas 30 km no novada centra Ludzas, 16 km no tuvākās pilsētas Kārsavas un 293 km no Rīgas un burtiski robežojas ar Krieviju, par ko uzskatāmi liecina žogs, kas dažviet atrodas tieši māju pagalmos. 

Iveta, Goliševas veikala pārdevēja: “Mazliet nepatīkami, jā, ka tas žogs stāv. Ja tur brauc gar malu mežiem, tas žogs ir redzams, nepatīkama sajūta.”

Jānis, Goliševas iedzīvotājs: “Žogs, tas ir labi, neies visādi te pāri, visādi bēgļi vai kas vēl, kas meklē, kur labāk dzīvot.”

(Nu žūgs ta labi, naīs vysaidi te puori, vysaidi biegli vi kas tī, kas vaocoj, kur lobuok dzeivuot.)

Robežžogs Goliševas pagalmā pie Krievijas robežas.

Pēc oficiālajiem datiem šogad te dzīvo 280 cilvēku, lai gan faktiskais iedzīvotāju skaits ir mazāks. Goliševā ir augstākais bezdarbnieku skaits novadā, kas, lielākoties, strādā algotus pagaidu sabiedriskos darbus. Pēc etniskā sastāva lielākā daļa te ir krievvalodīgie, pēc vecuma – galvenokārt pensionāri. Vietējie atzīst, ka ar žogu jau ir apraduši, un uzsver, ka, ja kara apdraudējums būšot, žogs nevienu neglābs. 

Iveta, Goliševas veikala pārdevēja: “Man kaut kā liekas smieklīgi par to žogu, ja kaut kas notiks, tas notiks, žogs neapturēs.”

Zina Mortuļeva, ārsta palīdze Goliševā: “Tas ir nepieciešams mūsu drošībai, mūsu Latvijas drošībai. Tas labums varbūt, nevis varbūt, bet noteikti ir mūsu robežsargiem, kam kontrolējamā robeža atvieglo darbu, labāk izbraucama, nekā vienkārši brikšņi. Vai tas palīdzētu, vai Dieviņ, tajos kara apstākļos – diez vai, diez vai. Bet nu tagad vismaz kaut kādas tās nelegālās šķērsošanas, cilvēku grupas, to gan varētu, to ierobežo tas žogs.”

(Jis ir napīcīšams myusu drūšeibai, myusu Latvejis drūšeibai. Tys ir lobums varbyut, na varbyut, nūteikti, myusu rūbežsorgim, jim jau tei kontroliejamuo rūbeža byus daudz vīgļuok, lobuok izbraucama, na kai kaut kaidūs tī brikšņūs. Voi tys paleidzietu, voi Dīveņ, tymūs kara apstuokļūs – dīz voi, dīz voi. Bet nu tagad vysmoz kaut kaidys tuos nelegāluos šķērsuošonys, cylvāku grupys, tū gon varātu, tū īrūbežoj tys žūgs.)

Goliševa.

Lai arī lielākoties Goliševā dzīvo krievvalodīgie un domas par karu saistītos jautājumos dalās, vietējie uzsver, ka situācijas eskalācijas gadījumā visi tomēr būt gatavi Latviju aizstāvēt.

– Kā vietējie iedzīvotāji, ko atbalsta? (Kai vītejī īdzeivuotuoji, kū atbolsta?)

Jānis, Goliševas iedzīvotājs: “Es ar viņiem diži nerunāju, varbūt viņi domā daudz ko, bet viņi jau man neteiks, ko viņi domā.”

(As ar jim diži narunoju, moš jī i dūmoj daudz kū, bet, ka jī dūmoj, jī maņ napasceis, kū jī dūmoj.)   

– Vai te “ķer” Krievijas televīziju? (Voi te ķer Krīvejis televizeji?)

Zina Mortuļeva, ārsta palīdze Goliševā: “Es domāju, ka jā. Jā, jā, daudzi, es domāju, to arī skatās. Jā, ķer Krievijas televīziju.

(Es dūmoju, ka jā. Jā, jā, daudzi, es dūmoju, tū arī skotās. Jā, ķer Krīvejis televīzeju.)

-Un vietējie, kādi viņi ir? Lojāli Latvijai vai tomēr nē? (Un tī vītiejī, kaidi jī ir? Lojali Latvejai voi tūmār nā?)

Zina Mortuļeva, ārsta palīdze Goliševā: “Dažādi. Ir dažādi, bet, es domāju, ja kaut kas skartu viņus, kā skar citus iedzīvotājus, es domāju, visi būtu lojāli Latvijai.”

(Dažaidi. Ir dažaidi, bet, es dūmoju, ja kaut kas skartu, kai skar cytus īdzeivuotuojus, to, es dūmoju, vysi byutu lojāli Latvejai.)

Skola Goliševā nepastāv jau aptuveni 15 gadus, te nav arī aptiekas, vien sabiedriskais transports uz tuvākajiem centriem vēl pagaidām kursē divreiz dienā. Jaundzimušie ir 1-2 gadā, un jāatzīst, ka šāda pierobežas ainava vērojama viscaur gar Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu, kam steidzami jāpievērš uzmanība valstiskā līmenī. Cilvēki reģionos norāda, ka tie nedrīkst justies aizmirsti, ja gribam cerēt uz viņu lojalitāti.