Pārdod vecos, lai pirktu jaunus – Jelgavā maina pieeju pašvaldības dzīvokļiem

Jelgavā pašvaldība turpina veicināt tai piederošo dzīvokļu atsavināšanu, un ieņēmumi no šiem darījumiem jau vairākus gadus sasniedz ap 200 tūkstošiem eiro gadā. Ja līdz šim šī nauda tika ieskaitīta kopējā pilsētas budžetā, tad no šā gada to uzkrāj atsevišķi, lai izmantotu jaunu pašvaldības dzīvokļu iegādei un mazinātu īres rindas. 

Jelgavā pašvaldība turpina atsavināt tai piederošos dzīvokļus – kopš 2023. gada pārdošanai nodoti 55 īpašumi. Vienlaikus rindā uz pašvaldības īres dzīvokļiem joprojām gaida vairāk nekā 100 mājsaimniecību. 

Zemgales prospektā šobrīd uzsākts jauns atsavināšanas process.

“Tagad dzīvokļu cenas ir lielas un kad cilvēki pārdod, tad, protams, viņi grib vislielāko summu. Bet no domes ir iespēja dabūt par lētako summu. Piemēram, kā mēs, ģimene ar trīs bērniem un nav iespējas sakrāt vai arī banka hipotekāros kredītus nedod, un ja ar domi ir iespēja sarunāt un izpirkt, tad man liekās, ka tas ir tikai par,” skaidro daudzīvokļu mājas Zemgales prospektā 17 kontaktpersona Emīls Saukums.

Zemgales Reģionālās televīzijas foto

Atsavināmo dzīvokļu cenas būtiski atšķiras – tās sākas no aptuveni trim tūkstošiem eiro, bet dzīvošanai piemērotu mājokļu vērtība var sasniegt 35 tūkstošus eiro. Pašvaldība norāda, ka cenu noteikšana ne vienmēr ir vienkārša.

“Ir situācijas, kur, piemēram, nekustamā īpašuma vērtība ir noteikta, to novērtē vērtētājs, ir trīs tūkstoši eiro, bet kadastra vērtība ir astoņi tūkstoši. Un tad mums ir jāizvēlās dārgākā kā sakumcena. Ir domes lēmums, izsole, tad var nolaist cenu par 10%. Atkal domes lēmums, izsole, apmēram trīs mēnešus šis process aizņem, un tad var nolaist cenu par 70%. Dažreiz ar to arī nepietiek, jo reālā vērtība ir zemāka,” norāda Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (Kustība “PAR”).

Pašvaldību īpašumu atsavināšanas kārtību vērtējusi arī Valsts kontrole. Revīzijā secināts, ka pašvaldībām ne vienmēr ir pilnīga informācija par to īpašumiem, to tehnisko stāvokli un izmantošanas iespējām. Vienlaikus Valsts kontrole uzsver – šajā revīzijā pašvaldību dzīvojamais fonds netika vērtēts.

Zemgales Reģionālās televīzijas foto

Valsts kontroles Komunikācijas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Gulbe: “Valsts kontroles revīzijā “Vai pašvaldības lietderīgi pārvalda nekustamos īpašumus?” pašvaldību dzīvojamā fonda pārvaldība netika vērtēta, tādēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par tās saistību ar rindām uz pašvaldību dzīvokļiem. Šie jautājumi ir aktuālās revīzijas “Mājokļu pieejamība reģionos – vai esošie pasākumi ir efektīvi un ekonomiski?” fokusā. Revīzija pašlaik ir sākuma stadijā, tāpēc secinājumus par iespējamajiem uzlabojumiem mājokļu pieejamības un pašvaldību dzīvojamā fonda pārvaldības jomā būs iespējams sniegt pēc revīzijas noslēguma 2027. gada sākumā.”

Jelgavas pašvaldībā savukārt skaidro, ka atsavināšanas ieņēmumus turpmāk plānots izmantot jauna dzīvojamā fonda  veidošanai.

Jelgavas valstspilsētas dome: “Dzīvokļus nododam atsavināšanai gadījumos, kad to tehniskais stāvoklis prasa tik lielus ieguldījumus, ka pašvaldībai vairs nav ekonomiski pamatoti tos uzturēt kā īres dzīvokļus. Atsavināšanu var ierosināt īrnieki, kuri dzīvokli īrē ar terminētu līgumu, tajā dzīvojuši un bijuši deklarēti vismaz desmit gadus, kā arī kuriem nav parādu. Tomēr jāņem vērā, ka ir arī noteikti dzīvokļi un mājas, uz kuriem šī kārtība neattiecas.”

Jelgava nav vienīgā pašvaldība, kas izvēlas daļu nekustamo īpašumu atsavināt un iegūtos līdzekļus novirzīt dzīvojamā fonda attīstībai. Uz 2025. gada beigām Latvijā kopumā bija noslēgti vairāk nekā 14 tūkstoši nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumu.