Pagājušajā gadā Vidzeme bija straujāk augošā reģionālā ekonomika pēc Rīgas, informēja “Luminor Bank” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, atsaucoties uz bankas reģiona pētījuma datiem.
Pērnais gads meža nozarei, kas ietver mežsaimniecību un kokapstrādi, Latvijā kopumā bija drīzāk viduvējs, taču Vidzemē nozare attīstījās sekmīgi. Strautiņš norāda, ka to veicināja spēja koksni pārstrādāt produktos ar augstāku pievienoto vērtību – mēbelēs, būvkonstrukcijās, dažādos būvelementos, iepakojumā un rotaļlietās.
Meža nozare veido aptuveni trešdaļu Vidzemes eksporta ekonomikas, kamēr Zemgalē un Kurzemē tās īpatsvars ir aptuveni piektdaļa, bet citos reģionos vēl mazāks. Īpaši nozīmīga meža nozare ir Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes un Madonas novados, kur ar koksni saistītās nozares veido vairāk nekā pusi no uzņēmumu ienākumiem, kas gūti, pārdodot preces un pakalpojumus pārējā Latvijā un ārvalstīs.
Vienlaikus Vidzeme starp Latvijas reģioniem nav pirmajā vietā pēc mežu kopplatības. Strautiņš uzsver, ka reģionu izceļ attīstītā zāģmateriālu tālākā pārstrāde, tostarp mēbeļu un ēku konstrukciju ražošana.
Starp Vidzemes pašvaldībām pērn visstraujāk eksporta nozarēs strādājošo ienākumi pieauga Valkas novadā, ko lielā mērā veicināja plastmasas pārstrādes uzņēmuma “Pepi Rer” darbība. Tomēr Strautiņš norāda, ka šis pieaugums sasniegts no salīdzinoši zemas bāzes.
Ekonomiski attīstītākās Vidzemes pašvaldības ir Valmieras un Smiltenes novadi, kuros ienākumu līmenis ir līdzīgs, taču ekonomikas struktūra būtiski atšķiras. Valmieras novadā ekonomika ir diversificētāka un nozīmīga loma ir stikla šķiedras un tās izstrādājumu ražošanai, savukārt Smiltenes novadā lielāka nozīme ir tradicionālajām dabas resursu ieguves un pārstrādes nozarēm.
Starp teritorijām ārpus Rīgas reģiona, par kurām pieejami iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, Valmieras pilsēta līdz 2023. gadam bija vienīgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedza Latvijas vidējo rādītāju. Savukārt Smiltenes novadā vēl 2022. gadā bija lielākais IKP uz vienu iedzīvotāju starp novadiem ārpus Rīgas reģiona, bet 2023. gadā to apsteidza Līvānu un Valmieras novadi.
Pēdējā desmitgadē strauja izaugsme bijusi arī Madonas un Alūksnes novados. Laikā no 2014. līdz 2025. gadam procentuāli straujākais eksporta ekonomikas pieaugums Vidzemē bijis Alūksnes novadā, savukārt lielākais ienākumu kāpums eiro izteiksmē uz vienu iedzīvotāju bijis Smiltenes novadā.
Strautiņš norāda, ka meža nozare kopā ar lauksaimniecību, pārtikas pārstrādi un kūdras ieguvi veido aptuveni divas trešdaļas Vidzemes eksporta ekonomikas. Tomēr turpmākai izaugsmei reģionam nepieciešams dažādot ekonomiku, jo dabas resursu apmērs ir ierobežots.
Vidzemi no citiem reģioniem atšķir salīdzinoši neliels ar metāliem saistīto un inženierijas nozaru īpatsvars. Strautiņš skaidro, ka šīm nozarēm raksturīgas augstākas algas un plašākas produktu attīstības iespējas nekā dabas resursu nozarēm, tādēļ to attīstīšana varētu būt viens no Vidzemes ienākumu dažādošanas virzieniem.
Vienlaikus Vidzemē attīstījušies uzņēmumi, kuru darbība un pārvalde aptver arī citus Latvijas reģionus. Piemēram, viena no lielākajiem Latvijas mēbeļu ražotājiem “Avoti” galvenā rūpnīca un birojs atrodas Lizumā, Gulbenes novadā, bet uzņēmums šogad atklāja jaunu rūpnīcu Rēzeknē.
Savukārt lielākais uzņēmums pēc apgrozījuma Vidzemē ir mazumtirgotājs “Madara 89”, kura centrs atrodas Smiltenē, bet veikali darbojas arī citos Latvijas reģionos. Valmierā darbojas arī uzņēmumi, kas pakalpojumus sniedz visā Latvijā, tostarp būvniecības uzņēmums “Woltec”.
Strautiņš norāda, ka šādu uzņēmumu pārvaldes funkciju koncentrēšanās Vidzemē rada augsti apmaksātas darbavietas pārvaldes, finanšu, loģistikas un citās biroja profesijās, lai gan Latvijā šādas funkcijas tradicionāli koncentrējas Rīgā.