Pašvaldībām plāno nodot dzīvnieku labturības uzraudzību

Līdz ar 2026. gada budžetu šodien Saeimā nonāca arī Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi ”Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz, ka no nākamā gada pirmā jūlija Pārtikas un veterinārajam dienestam vairs nebūs jāreaģē uz iedzīvotāju sūdzībām par dzīvnieku labturības noteikumu iespējamajiem pārkāpumiem. Plānots, ka to darīs pašvaldības, vien atsevišķos gadījumos piesaistot Pārtikas un veterināro dienestu. Latvijas Pašvaldību savienība gan sola vēl sīvi cīnīties par kompetenču sadali starp pašvaldībām un PVD, ko paredzēts atrunāt Ministru kabineta noteikumos, kuru izstrāde vēl tikai priekšā.

Iedzīvotāju sūdzības par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu bieži vien beidzas ar to, ka Pārtikas veterinārais dienests pēc apskates pieņem lēmumu dzīvniekus izņemt, un tie tiek nogādāti patversmē.

Tagad Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus ”Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kas paredz no 2026. gada 1. jūlija PVD atbrīvot no pienākuma veikt mājas dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzību, ja ir aizdomas vai sūdzības par normatīvu pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad pašvaldībām nepieciešama speciālistu iesaiste.

Dzīvnieku patversmes “Ķepu – ķepā” vadītāja Gundega Bidere, pie kuras gadā nonākot vairāk nekā simts izņemto dzīvnieku, to sauc par ceļu uz elli: “Es gribu zināt, kā šī situācija valstī izskatīsies nākotnē, jo šobrīd tas, ko es redzu, tas ir ātrvilciens uz elli. Tikko Bauskas novada pašvaldības policija risināja situāciju pēc savas saprašanas līmeņa, pieaicinot mednieku. Mednieks nošāva trīs suņus. Vai tas ir tas ceļš, uz kādu mēs vēlamies iet dzīvnieku kontrolē? Pēc normatīvajiem aktiem spriežot, jā.”

Ministrijā gan mierina, ka nekas jau būtiski nemainīšoties, bet sūdzību iesniedzējiem būs skaidri saprotams, ka jāzvana tikai savai pašvaldībai.

Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa: “Fundamentāli process jau kļūs tikai skaidrāks, jo nebūs divas kompetentās iestādes uz vienu un to pašu sūdzību. Sabiedrībai būs skaidrs, ka jāzvana tikai vienai kompetentajai iestādei, bet sadarbību un konsultācijas starp kompetentajām iestādēm jau neviens nav atcēlis.”

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa: “Nav nepieciešamas speciālas zināšanas, lai novērtētu, vai dzīvniekam ir dzeramais ūdens, vai ķēdes garums ir atbilstošs. Vai ir dzeramais ūdens un nodrošināta būda. Situācijās, kad viņi novēro, ka tiešām ir kaut kādas veselības problēmas un ir nepieciešams speciālista viedoklis, tad viņi arī iesaistīs mūs.”

Pašvaldībās, visticamāk, sūdzības par dzīvnieku labturības pārkāpumiem tiks uzliktas uz pašvaldības policijas pleciem. Jelgavas novada Pašvaldības policijas priekšniece Inese Tarvida teic, ka šāds valdības lēmums bijis kārtējais negaidītais pārsteigums: “Kā mēs šos jautājumus risināsim – šobrīd nezinu. Es apsveicu PVD, kas būs ietaupījuši 165 000 eiro, bet cik tas prasīs no konkrētas pašvaldības, šobrīd ir grūti atbildēt. Jelgavas novadā, konkrēti katram pagastam, ir piestiprināts inspektors, kurš patrulē pa savu administratīvo teritoriju, saņemot informāciju vai piefiksējot kādu pārkāpumu, bet papildu resursi, lai mēs brauktu un tikai kontrolētu labturības noteikumus, noteikti nav.”

Latvijas pašvaldību savienībā skaidro, ka cīnīties par papildus finansējuma piešķiršanu nevarēšot, jo šie ZM sagatavoties grozījumi iekļauti 2026. gada budžeta paketē, un iet kā valsts budžeta tēriņu samazinājums. Tomēr cīņa vēl turpināšoties, jo pašvaldību policiju kapacitāte starp novadiem ir ļoti atšķirīga.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa: “Par dzīvnieku labturības jautājumiem pēc ārkārtīgi ilgām diskusijām mēs panācām kompromisu, ka līdz 1. jūlijam jāizstrādā grozījumi MK noteikumos, nosakot striktu kompetenci starp pašvaldības policijas pienākumiem un pārtikas veterinārā dienesta pienākumiem. Mēs ļoti cīnīsimies, lai tas, kas mums jāpārņem, būtu ļoti minimāli. Mēs nebūt neesam piekrituši pārņemt visas funkcijas.”

Dzīvnieku aizsardzības grozījumos paredzēts arī likvidēt suņa bīstamības izvērtēšanas institūtu un smaga uzbrukuma cilvēkam gadījumā dzīvnieku eitanizēt. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.