Pēc trim desmitgadēm – vai Ventspils vēl tic pārmaiņām?

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām uzklausīt iedzīvotāju viedokļus par to, kā tie jūtas savā pašvaldībā!

Arī Ventspils ir tā Latvijas valstspilsēta, kurā nav pārāk augsts vēlētāju aktivitātes rādītājs pašvaldību vēlēšanās – varbūt tāpēc, ka daudzi izbraukuši no Ventspils, samazinot iedzīvotāju skaitu līdz nedaudz virs 30 tūkstošiem iedzīvotāju, bet varbūt tāpēc, ka vairāk nekā 30 gadu pašvaldību vēlēšanās Ventspilī uzvarējis viens un tas pats politiskais spēks. Līdzšinējā pilsētas vadība spējusi uzturēt lieliskā kārtība pilsētas infrastruktūru, uzbūvēt bibliotēkas un muzeju, tomēr pilsētas dzīvi ietekmē gan sankcijas, kas vērstas pret Ventspils brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem, gan iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskā krīze. Vairums aptaujāto ventspilnieku savu izvēli līdz pašvaldību vēlēšanu dienai sola vēl apdomāt. Ventspilniekus tradicionāli visvairāk vienkopus var satikt vasarās pie jūras vai rītos pilsētas tirgū, kur, kā ierasts, tiek apspriesti notikumi pilsētā:

“Jā, nu osta. Osta – nulle. Tur nekā vairs nav. Viss ir izpostīts! Arī pazīstami brauc prom uz ārzemēm. Anglijā strādā,” saka ventspilnieki Jānis un Juris. 

Ventspilniece Inese uzskata, ka pilsēta ir tukša: “Vakaros un pa dienām. Tas kaitina, nav tā dzīvība.”

Ventspils ir tā pilsēta, kurā iepriekš astoņās pašvaldību vēlēšanās pēc kārtas kopš 1994.gada par pilsētas mēru tika ievēlēta viena un tā pati persona. Pirms četriem gadiem aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās līdz šim dominējošajai partijai bija visu laiku vismazākais iegūtais mandātu skaits. 

“Savādāk jau tu nevari pasūdzēties un izteikt savas pretenzijas, ja tu nebūsi bijis vēlēšanās,” uzskata uzņēmēja, Ventspils pilsētas gide Iveta Rīvāne.

Pašvaldībai nācies risināt tādus sarežģītus jautājumus kā administratīvi teritoriālā reforma, kur Ventspilij gandrīz nepiešķīra valstspilsētas statusu, Latvijas ostu reformu, kur pašvaldības pārstāvjus izslēdza no Ventspils brīvostas valdes, kā arī bija jārealizē lieli būvniecības projekti, kā, piemēram, reģionālā koncertzāle ”Latvija”, Gāliņciema bibliotēka un Piejūras brīvdabas muzejs, kam vajadzēja papildus līdzfinansējumu. Bija jārisina arī industriālo parku jautājums, kur vienu no ražošanas ēkām pašvaldība uzbūvēja par saviem līdzekļiem, bet no turpmākām vērienīgām industriālā parka iecerēm nācās atteikties. Šī brīža pilsētas vadībai bija jāpieņem nepopulāri lēmumi par divu bērnudārzu un divu skolu apvienošanu. Pēc kovida pandēmijas samazinājies arī tūristu skaits, un dzīves kvalitāti mainījis arī ostas uzņēmumu kravu apjoma straujais kritums, kas samazināja pašvaldības budžeta ienākumu sadaļu.

“Tad, kad es strādāju tūrisma aģentūrā, es jutu, ka tagad tie, kas strādāja ostā, mazāk brauc vai brauc lētākos ceļojumos. Neizvēlas dārgus ceļojumus. Tāpat tie, kas strādāja uz dzelzceļa,” saka uzņēmēja, Ventspils pilsētas gide Iveta Rīvāne.

Tomēr Ventspils vairākas reizes atzīta par otrās vietas ieguvēju britu laikraksta ”Financial times” konkursā kā veiksmīgs ārvalstu investīciju piesaistes piemērs. Ventspilī ir viens no mazākajiem bezdarba procentiem ārpus Rīgas, lai arī mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars pilsētā ir salīdzinoši neliels.

“Kā noturēt pilsetā? Nu, nevar noturēt ar varu. Ir jāsaprot, ka tas ir dabīgs process, ka jaunie cilvēki plūst uz lielpilsētām. Jo cilvēks nedzīvo valstī. Cilvēks dzīvo savās mājās. Mājas atrodas pašvaldībā un pašvaldība – valstī. Līdz ar to, vissvarīgākais, lai Tava vide, kurā Tu dzīvo, ir ērta. Svarīgi, lai Tu kaut ko dari. Lai Tu ej vēlēt. Ja tu sēdi dīvānā un neko nedari – nu, ko tad tu vari prasīt!?” uzskata uzņēmēja Agnese Pastare.

Agnese Pastare ir ventspilniece vairākās paaudzēs. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka pašvaldība ir instruments, ko pilsoniski apzinīgi katrs varam izmantot.

“Tas nav tikai mans viedoklis, tas ir arī citu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedru viedoklis, ka Ventspils pašvaldība ir vispretimnākošākā. Un, ja man vaicā, ko es gribu panākt? Es gribu strādāt, un lai man viss ir labi!” viņa saka.

Neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos un ostas dīkstāvi, Ventspils pilsēta joprojām ir viena no tām retajam pašvaldībām, kas šī gada budžetu spēja apstiprināt ar līdzekļu rezervēm un turpina pilsētas infrastruktūru uzturēt labā stāvoklī, investējot kā izglītībā, tā vietējā slimnīcā.

“Ventspils pašvaldība ir ļoti daudz izdarījusi  infrastruktūras sakārtošanā. Mums ir ēkas, būves, ielas. Ir ļoti daudz visa kā. Kas mums pietrūkst? Vairāk drosmes, vairāk brīvības. Mazāk bailes no rājiena.” uzskata mārketinga speciāliste Inga Ieviņa.

Inga Ieviņa sociālajos medijos aktīvi komentē dažādus notikumus pilsētā, jo mārketinga speciālistes pieredze ļāvusi izdarīt secinājumus.

“Lai saprastu, ka tās ir mūsu tiesības šajā periodā – būt kā tādai ļoti kompetentai personāla atlases kompānijai, kura izvēlas nākamajiem četriem gadiem vislabākos  darbiniekus,” viņa saka. 

Tomēr ventspilnieki ir bijuši arī aktīvi un pēdējo gadu laikā ierosinājuši platformā manabalss.lv. vismaz divas iniciatīvas: vienu par revolucionāra Jāņa Fabriciusa pieminekļa nojaukšanu vecpilsētā un otru par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu virzienā uz Rīgu. Abas iniciatīvas šobrīd nav atbalstītas. Situāciju uzlabot pēc 7.jūnija vēlēšanām šogad sola deputātu kandidāti astoņos sarakstos, pretendējot uz 13 deputātu vietām. Ventspils pašvaldībā gatavi strādāt arī tādi deputātu kandidāti, kas deklarēti Kuldīgā, Liepājā un Rīgā.