Rēzeknes vēlēšanās uzvar atstādinātā mēra pārstāvētā partija

Šī gada pašvaldību vēlēšanas Rēzeknes pilsētā tika gaidītas ar lielu saspringumu – Rēzekne bija vienīgā pašvaldība Latvijā, kuras vadību bija uzņēmusies valsts iecelta pagaidu administrācija pēc sākotnējas pilsētas domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča atstādināšanas no amata un pēcākās pilsētas domes atlaišanas. Pat ņemot vērā daudzos pētījumus par korupciju pilsētā, mēra ģimenes iesaisti pašvaldības līdzekļu apgrozīšanā un arī Satversmes tiesas atzinumu, ka Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišana bijusi tiesiska, un neņemot vērā bijušās varas iebildumus, rēzeknieši vēlēšanās atkal lēmuši par labu iepriekšējā mēra partijai “Kopā Latvijai”, kas varētu iezīmēt vairākas būtiskas problēmas pilsētas tālākajā attīstībā. 

Aleksandrs Bartaševičs

Pašvaldību vēlēšanās Rēzeknes pilsētā bijušā mēra Aleksandra Bartaševiča pārstāvētā partiju apvienība “Latvija pirmaja vietā” un “Kopā Latvijai” ieguvusi vairāk nekā 50% iedzīvotāju atbalstu, tādējādi garantējot sev 8 no kopumā 14 vietām pilsētas domē. Sastaptie rēzeknieši, ar dažiem izņēmumiem, lielākoties ir apmierināti ar šādu vēlēšanu iznākumu.

“Tas viss bija paredzēts jau. – Bet vai vērtējat labi vai slikti, kā bija? – Tas no mums nav atkarīgs. Slikti,” saka rēzeknietis, kurš savu vārdu nevēlējās atklāt.  

“Pensionāri apmierināti. Viņš kaut ko daudz izdarījis pilsētā. Kas tur par to nozagšanu, tur neviens neko nezina, ko mēs varam zināt? Bet viņš ir daudz ko izdarījis pilsētai,” tā savukārt saka rēzeknietis Aleksandrs. 

Bet Rēzeknes iedzīvotāja Inta, kura atzīst, ka balsoja par Bartaševiču, saka, ka ir apmierināta  ar vēlēšanu rezultātiem. “- Ko jūs redzat, kāda būs pilsētas nākotne, kādi būs uzlabojumi? – Nu, domāju, ka būs visur, pagājušoreiz arī viņš centās. Visu pilsētu skaisti uztaisīja, celiņus atjaunoja, krūmus nederīgos pie upes izgrieza, sakārtoja pilsētu cilvēks.”

Politologs Juris Rozenvalds, komentējot Rēzeknes situāciju, iezīmē vairākas būtiskākās problēmas – pirmkārt, atbildīgo finanšu uzraudzības iestāžu nespēju laicīgi kontrolēt situāciju pilsētā, lai nepieļautu pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanu, otrkārt – domes atlaišanu un pagaidu administrācijas iecelšanu šajā situācijā, kas nospēlēja bijušajam priekšsēdētājam par labu. 

Juris Rozenvalds, politologs un filozofs, Latvijas Universitātes profesors: “Vēlētājus vispār maz nodarbina tādi ideoloģioskie jautājumi, viņi, pirmām kārtām un saprotamu iemeslu dēļ interesējas par tādiem sociāliem jautājumiem. Rezultātā Rēzeknē izveidojās tāda paradoksāla situācija, ka no šīs domes atlaišanas ieguva tieši Bartaševiča kungs un viņa komanda, jo visus nepopulāros lēmumus bija jāpieņem pagaidu administrācijai. Tas, ko šobrīd piedāvā, tas pašreizējā situācijā ir tīrākais populisms, viņi vienkārši sola atgriezt atpakaļ visu to, ko pagaidu administrācija noņēma.”

“Dievs dod, lai izdodas ar solījumu pildīšanu, jo faktiski tāds, kāds izskatās 2025. gada budžets, pietiek tikai pamatfunkciju nodrošināšanai un ir izaicinājumi arī pie attīstības projektiem. Iespējams, ka kaut ko var darīt īstermiņā, demonstrējot, ka solījumi tiek pildīti, bet lielais jautājums tajā brīdī būs – uz kā rēķina tas notiek,” pauž Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.

Nākotne Rēzeknes pilsētā šobrīd izskatās neskaidra – tiek paredzēts, ka gan esošās pilsētas finanšu problēmas, gan vadības stils varot būt par konflikta iemeslu ar valdību.

Juris Rozenvalds, politologs un filozofs, Latvijas Universitātes profesors: “Es domāju, šis vēlēšanu iznākums nav patīkams valdībai, teiksim kā ir, kādā veidā šīs savstarpējās attiecības veidosies, tas ir pietiekami sarežģīts jautājums, uzreiz pēcvēlēšanu debatēs finanšu ministrs Ašeradena kungs uzreiz teica, ka tā būs liela problēma nacionālā līmenī.”

Viens no aktuālajiem jautājumiem, kas izkristalizējies šo pašvaldību vēlēšanu kontekstā un ko intervijā uzsvēra arī Juris Rozenfelds – priekšvēlēšanu kampaņu un aģitācijas uzraudzības neesamība sociālajos medijos, kas, konkurējot ar oficiālo informāciju uzticamos medijos lielā mērā arī ļāvusi pie varas atkārtoti nākt personai, kas jau reiz no amata atstādināta.

Jāpiebilst, ka Rēzeknes domē vēl ievēlēti partiju apvienība Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Jaunā VIENOTĪBA un Latvijas attīstībai, iegūstot nedaudz vairāk kā 17% vēlētāju atbalstu un trīs vietas pilsētas domē, savukārt trešajā vietā palika partiju apvienība Latvijas Zaļā partija, politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība” un Jaunā konservatīvā partija, iegūstot gandrīz 12% atbalstu un nodrošinot sev divas vietas topošajā domē.