Pēc divgadīgā zēna nāves Rēzeknes novadā pastiprina darbu ar riska ģimenēm

Stāsts par divgadīgo Andreju Kuzņecovu, kurš šī gada 1. februārī izgāja no vecvecāku mājas Rēzeknes novada Lendžu pagastā un pēc vairākām stundām atrasts bezsamaņā pie dzelzceļa sliedēm, satricināja sabiedrību visā valstī un kļuva par pagrieziena punktu diskusijās par bērnu drošību un institūciju atbildību. Šogad gan sociālie dienesti, gan bārtiņtiesas un citas  pašvaldību institūcijas vairāk pievērsa uzmanību profesionālai pilnveidei un sadarbībai, lai turpmāk novērstu riskus ģimenēs ar mazgadīgajiem.

Rēzeknes novada Lendžu pagasta Skangaļos, kur gada sākumā pazudis un atrasts nosalis divgadīgais Andrejs, šobrīd valda mierīga ikdiena – iedzīvotāji apsaimnieko īpašumus, šķērso dzelzceļu, lai nokļūtu uz tuvāko veikalu, taču savstarpēji komunicē maz un par notikušo traģēdiju runā izvairīgi.

“Tobrīd manis nebija šeit, par notikušo tikai dzirdēju. Laikapstākļi tad bija slikti, viņu atrada vēlu vakarā. Vai apkārtējie pārrunāja šo notikumu? Ne īpaši, mēs nelienam citu dzīvēs,” stāsta Skangaļu iedzīvotājs Aleksandrs.

Arī cits Skangaļu iedzīvotājs vārds Aleksandrs piebilst: “Principā šeit dzīvo ļoti maz, laukos ir palikuši pāris iedzīvotāju. Cilvēki brauc uz ārzemēm.”

Vietējie notikušo vairāk uztver kā apstākļu sakritību, uzsverot sadzīviskus faktorus lauku teritorijās un noliedzot vecāku vainu. 

“Nē, māte nav vainīga. Vienkārši tā sakrita apstākļi. Mājas ir vecas, durvis taisās ciet slikti,” turpina Aleksandrs.

Notikumi, kas norisinājās gada sākumā, satricināja visu Latviju un lika nopietni izvērtēt dienestu darbu. Traģēdija kļuva par pagrieziena punktu sarunās par bērnu drošību un risku novēršanu. Pēc notikušā sociālie dienesti Rēzeknes pilsētā un novadā pastiprināja sadarbību ar citām iesaistītām institūcijām, aktīvāk organizējot sanāksmes un mērķtiecīgi stiprināta darbinieku profesionālā kompetence.

“Darbinīki sovā storpā nuok i diskutej par sarežgeituokim gadejumim. Dūmoj, kai tūs lobuok rysynuot, kai atrysynuot. Pīsaistom ari supervizoru, kas myus konsuļtej, kai i kurā situacejā varātu lobuok reikuotīs. Mes sajamom niu bīžuok informaceju kai nu školom, tai nu bārnuduorzim, kod konstatej, ka bārns ilgstūši naapmeklej izgleiteibys īstuodi, pyrmsškolys izgleiteibys īstuodi. Tod ari darbinīks, kas struodoj konkretajā apvīneivā, nuok iz tū saimi i skaidroj īmaslus,” skaidro Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Greivule – Loca. 

(LV tulk. “Darbinieki savā starpā nāk un diskutē par sarežģītākiem gadījumiem. Domā, kā tos labāk risināt, kā atrisināt. Piesaistām arī supervizoru, kas mūs konsultē, kā un kurā situācijā varētu labāk rīkoties. Mēs saņemam tagad biežāk informāciju gan no skolām, gan bērnudārziem, kad konstatē, ka bērns ilgstoši neapmeklē izglītības iestādi, pirmsskolas izglītības iestādi. Tad arī darbinieks, kas strādā konkrētajā apvienībā, nāk uz to ģimeni un skaidro iemeslus,” skaidro Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Greivule – Loca.)

Pilnveides darbs noticis arī Rēzeknes pašvaldības pārvaldes “Sociālajā dienestā”, uz to norāda vadītāja vietniece Inese Dukaļska: “Notika mērķtiecīgs un intensīvs darbs pie Sociālā dienesta darbinieku profesionālās pilnveides un kapacitātes stiprināšanas, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar ģimenēm, kurās pastāv paaugstināti riski bērnu drošībai un labbūtībai.”

Gada sākumā pārrunāta iespēja veidot vienotu datu sistēmu starp pašvaldību dienestiem,  kurā būtu apkopota visa informācija par bērnu labbūtību, taču izrādījies, ka tas nav iespējams konfidenciālas informācijas dēļ. Tomēr Labklājības ministrijā šobrīd tiek strādāts pie valsts līmeņa risinājuma  – digitālās datu bāzes “DigiSoc”, kas nākotnē uzlabotu informācijas apriti un ātrāku reāģēšanu.

“Šī sistēma varētu būt viens no soļiem, lai nodrošinātu datu elektronisko uzkrāšanu, kā arī ātru un kvalitatīvu starpinstitucionālās informācijas apriti,” skaidro Inese Dukaļska.

Sociālajos dienestos norāda, ka pēc traģiskā notikuma sabiedrība kļuvusi aktīvāka un biežāk ziņo par aizdomām ģimenēs, kur iespējami riski bērniem. Lielāku vērību pievērš tieši kaimiņi, un ģimenēm ar sociālām problēmām tiek piedāvāti arī ģimenes asistenti. 

“Ziņoj myusim, ja rūnās bažas, ka bārnam ir apdraudāta veseleiba ci bārnam nateik nūdrūšynuotys pamatvajadzeibys. Leidz ar tū ari turpmuok aicynojam sabīdreiby snīgt myusim informaceju, jo na vysu mes pamonam – tū, kū radz sabīdreiba,” tā Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Greivule – Loca. 

(LV tulk. “Ziņo mums, ja rodas bažas, ka bērnam ir apdraudēta veselība vai bērnam netiek nodrošinātas pamatvajadzības. Un līdz ar to arī turpmāk aicinām sabiedrību sniegt mums informāciju, jo ne visu mēs pamanām – to, ko redz sabiedrība,” tā Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Greivule – Loca.)

Traģēdija parādīja, ka bērnu drošība nav tikai ģimenes vai dienestu atbildība, bet kopīgs sabiedrības uzdevums, kur klusēšana un neiejaukšanās var maksāt dzīvību. Dienesti aicina nebaidīties un laikus sniegt informāciju, lai jau preventīvi būtu iespēja reaģēt.

Atgādinām, ka Latgales rajona tiesa šī gada 10. novembrī piesprieda nosalušā divgadnieka Andreja Kuzņecova mātei 2 gadu un 9 mēnešu cietumsodu par nonāvēšanu aiz neuzmanības un cietsirdību pret nepilngadīgo. Māte savu vainu atzinusi.