Šodien pie Saeimas biedrība ”Dzīvnieku brīvība” uzsāka akciju ”Nedēļa sprostā”. Uz ielas novietotajā sprostā visu nedēļu atradīsies brīvprātīgie, tādejādi atgādinot, kādos apstākļos vistām jānodzīvo viss savs mūžs. Tam, ka vistām jādzīvo fermā bez sprostiem piekrīt arī nozares asociācija, vien piebilstot, ka bez valsts atbalsta mazākajiem olu ražošanas uzņēmumiem var nākties darbu pārtraukt, bet, neierobežojot ārpus Eiropas savienības ražoto olu tirdzniecību, cietīs vietējie uzņēmēji.
Atšķirībā no akcijas dalībniekiem, vistas sprostos, kur katrai olu dējējai atvēlēti, aptuveni, 0.07 kvadrātmetri, pavada visu savu dzīvi. Turklāt šaurība nebūt neesot vienīgā problēma. Vistu labsajūtu būtiski ietekmējot arī ērces, stāsta biedrības ”Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere: ”Varbūt ne visās fermās, bet diezgan lielā daļā ir šī problēma. Tās ērces viņas ir apsēdušas, viņas nemitīgi kož un no viņām nevar atbrīvoties. Normāli dabā vista izpērtos smiltīs un tiktu vaļā no tiem kukaiņiem, bet šeit viņa izpērties nevar.”
Lai mudinātu Saeimu aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, netālu no Saeimas atklāta akcija ”Nedēļa sprostos”. Pirms tam, tiešsaistē parakstot petīciju, savu vēlmi liegt turēt vistas sprostos apliecinājuši vairāk nekā 30 000 cilvēku. Arī Lilita, kura piestājusi pie improvizētā akcijas vistu sprosta: ”Ja mēs redzētu tādus apstākļus kaķiem vai suņiem, vai citiem dzīvniekiem, ko mēs esam pieraduši redzēt mājās un priecāties un mīlēt, tad visa Latvijas tauta būtu ielās un protestētu, bet to, kas notiek ar vistām, mēs neredzam. -Es pieļauju, ka kāda ola ir arī jūsu ēdienkartē? Bet tas to neattaisno. Mēs varam patērēt olas, bet vistas var dzīvot labākos apstākļos.”
Par brīvību vistām biedrība ”Dzīvnieku brīvība” cīnās jau kopš 2016.gada, un tikai tagad likumprojekts nonācis Saeimā. Jāpiebilst, ka lielākie dējējvistu turētāji, tāpat kā lielākie veikalu tīkli, jau pauduši savu apņemšanos pakāpeniski atteikties gan no vistu turēšanas sprostos, gan no sprostos dētu olu tirgošanas.
Pie Saeimas norisinās akcija “Nedēļa sprostā”, kur brīvprātīgie pavada laiku sprostā, lai pievērstu uzmanību vistu dzīvei fermās.
Uz jautājumu “Kāpēc gribat panākt, lai tas būtu likumā ierakstīts?” Katrīne Krīgere atbild: ”Likums, tas nozīmē, ka tas ir neatgriezeniski, ka nevar kāds atbraukt un uzbūvēt sprostu fermu šeit. Tāpat, lai gan lielākā daļa industrijas ir apņēmušās atteikties no sprostu fermām, ir dažas fermas, kas to nav apņēmušās. Lai gan tā ir neliela daļa, bet tomēr tie joprojām ir 100 000 putnu.”
Latvijas apvienotās putnkopības nozares asociācijas priekšsēdētājs Jānis Gaigals stāsta, ka atbalsta atteikšanos no sprostu fermām, tomēr šāds priekšlikums var būtiski ietekmēt ekonomiku: ”Šis priekšlikums ir tik negatavs un primitīvs, ka tas dos pretēju rezultātu. Tas nozīmē, ka Latvijā pircējs, kurš skatās uz cenu, pirktu tikai un vienīgi ES standartiem neatbilstošas trešo valstu olas, kas dētas ne tikai sprostos, bet vecajos – padomju laika sprostos.”
Turklāt izmaksas, lai pārorientētu ražošanu, neesot mazas – vienas vistas vietas pārbūve izmaksājot 26 eiro, bet tās uzbūve no jauna – 40 eiro, piebilst Gaigals: ”Mazam un vidējam uzņēmumam ir ļoti grūti tik nopietnas investīcijas dabūt. Tas nozīmē, ka, ja valsts pieņem šādus lēmumus un vēlas saglabāt ražošanu reģionos, tad, attiecīgi, jākompensē zaudējumi un jāatbalsta ar investīciju iespējām, lai ražotāji varētu pārorientēt ražošanu.”
Lēmumprojekts par aizliegumu turēt dējējvistas sprostos pašreiz esot nodots izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Savukārt, akcija ”Nedēļu sprostā” turpināsies līdz 25. septembrim.