“Pievieno gadiem dzīvi” – pirmais senioru festivāls Kuldīgā

Ar moto “Pievieno gadiem dzīvi” Kuldīgā šodien notika pirmais senioru festivāls. Sabiedrībai novecojoties, ir svarīgi, lai seniori nebūtu sociāli atstumti, tāpēc festivāla galvenais mērķis bija panākt, lai tiktu izveidots trešās paaudzes universitāšu tīkls. Eiropas valstīs “sudraba paaudzei” apzināt savas neizmantotās iespējas Trešās paaudzes universitātes tīkls palīdz jau daudzus gadus.

Pēc statistikas datiem katrs piektais Latvijas iedzīvotājs sasniedzis vismaz sešdesmit piecu gadu vecumu. Tomēr daudzi no viņiem joprojām ir sociāli aktīvi un labprāt iesaistās dažādos pasākumos. Arī matemātikas skolotāja, Kuldīgas Senioru skolas valdes priekšsēdētāja Gunta Jankovska.

“Es labprāt savas zināšanas nodotu arī tālāk un darbotos kā sudraba ekonomikas pārstāvis. Es pazīstu arī daudzus savus kolēģus, kas to arī dara. Viņi ir beiguši savas aktīvās darba gaitas, bet tagad darbojās kā pedagogu palīgi, kā mentori, kā jauno skolotāju ievirzītāji,” viņa stāsta.

Jau vairākus gadus Latvijā darbojas apmēram piecpadsmit Senioru universitātes un senioru skolas. To darbība gan lielā mērā atkarīga no dažādiem projektiem. Tomēr arī vecākā paaudze nevēlas paklusām darboties katrs savā stūrītī, tāpēc šodien Kuldīgas kultūras centrā notika pirmais senioru festivāls, ko atklāja Trešās paaudzes universitāšu idejas Latvijā patronese Vaira Vīķe-Freiberga, kura atgādināja, ka, neskatoties uz to, ka gadi maina vizuālo tēlu, tie nespēj atņemt katra paša “es”.

“Cilvēkam pēdējie mūža gadi ir tikpat svarīgi kā pirmie, jo pēdējie mūža gadi ir tie, kuros ir iespēja pašam noteikt un izvēlēties, ko darīt, kāpēc darīt un cik daudz darīt. Jo vairāk viņam ir iespējas izvēlēties, jo labāka dzīves kvalitāte viņam paliks līdz mūža beigām,” uzsver Vaira Vīķe-Freiberga.

Eiropas valstīs Trešās paaudzes universitāšu tīkls jau darbojas un saņem arī valsts atbalstu. Arī  Latvijas “trešā paaudze” vēlas panākt līdzīgus noteikumus.

Kuldīgas Senioru skolas vadītāja Ruta Orlova: “Pamatā atšķirība ir tā, ka mums nav jumta organizācijas. Ja mums izdosies šo tīklu izveidot, iedīgļi jau ir, tad jau arī mums, es domāju, finansējums būs vieglāk iegūstams.”

Ķeipenes Senioru skolas vadītājs Guntis Graudiņš – Pētersons: “Būtu noteikumi, pēc kādiem kritērijiem katrai skolai ir jāstrādā, kādiem pasākumiem ir jānotiek. Cik procentuāli jābūt izglītojošām lekcijām, cik meistarklasēm un attiecīgi cik tīklošanās pasākumiem. Vai pašiem senioriem tas ir svarīgi? Ļoti svarīgi.”

Lietuvā par senioru izglītību un prasmju attīstību rūpējas Labklājības ministrija, bet Igaunijā -Izglītības ministrija. Latvijā sadarbības memorands parakstīts ar visām ministrijām, un visas labprāt vēlētos seniorus pēc iespējas ilgāk redzēt darba tirgū, tomēr atrast finansējumu budžetā Trešās paaudzes universitāšu tīklam tuvākajos gados Labklājības ministrija nesola.

Labklājības ministrs  Reinis Uzulnieks (ZZS): “Meklējām finansējumu struktūrfondos, un mums tas arī izdevās. Jau tiek skaņots nolikums, būs iepirkums, un jau 2026. gada 1. ceturksnī būs pieejams apmēram viens miljons eiro, kur varēs pieteikties senioru organizācijas. Iespējams, tas varētu būt valsts pamatbudžets nākotnē, bet skatīsimies pēc struktūrfonda beigām, kā mēs varbūt varam to ielikt valsts pamatbudžetā.”

Pirmā Trešās paaudzes universitāte sāka darboties Francijā 1973. gadā Tulūzas universitātes sociālo zinātņu fakultātē. Pēc tam šī kustība attīstījās gandrīz visās Eiropas valstīs.