Preiļu slimnīcas dzemdību nodaļai nākotnē draud slēgšana

Demogrāfijas krīze būtiksi ietekmējusi Preiļu slimnīcas dzemdību statistiku. Līdz 1. decembrim pasaulē tur nākuši 191 bērniņš, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn. Zemais dzimstības līmenis rada aptuveni 34 tūkstošus eiro zaudējumus katru mēnesi, jo valsts par dzemdībām sedz tikai trešdaļu no faktiskajām izmaksām. Lai arī slimnīcas dzemdību nodaļu izvēlas ģimenes no visas Latgales un pat Pierīgas, iestādes vadība uzsver, līdz ar finansējumu trūkst arī personāla un nepieciešami papildu resursi. Pašvaldībā savukārt pauž satraukumu, ka bez Veselības ministrijas iesaistes nākamgad var nākties lemt par pakalpojuma turpināšanu vai pārtraukšanu. 

Pirms aptuveni nedēļas par jauno māmiņu savam pirmdzimtajam dēlam kļuva Agnese no  Ludzas novada Kārsavas. Ar vīru izlēmuši, ka laist pasaulē mazuli vēlas Preiļu slimnīcā, kas no dzīvesvietas atrodas 100 kilometru attālumā.  

“Es izlēmu, ka es vēlos braukt uz Preiļiem, jo es tur vienmēr esmu dzirdējusi labas atsauksmes. Un ar vīru mēs laikam mēnesi vai pusotru iepriekš aizbraucām, apskatījām visu, uzdevām jautājumus, kas mūs interesēja. Un jau toreiz, ieejot nodaļā, tevi visi sagaidīja, lai arī tur tikko bija notikušas dzemdības,” stāsta jaunā māmiņa no Kārsavas Agnese.

Gan Agnese, gan arī vairākas citas māmiņas norāda, ka dzemdību nodaļu Preiļos izvēlējās pēc paziņu atsauksmēm, kas raisa uzticību profesionālām personālam ar daudzu gadu pieredzi, tāpat arī sievietes jūtas aprūpētas ik brīdi.

“Par profesionalitāti pārliecinājos gan vizītēs pie ārsta, gan dzemdību procesā, viss konkrēti, ar atbalstu un sajūtu, ka Tu un Tavs bērns ir augstākā prioritāte,” uzsver māmiņa Jūlija Višņakova no Rēzeknes.

“Es tur jutos kā mājās, jo ap mani, nu teiksim, ņēmās tā kā ar mazu meitenīti. Un es izmantoju visus tos līdzekļus, kas bija – blakus bija bumbas. Tā smieklu gāze, kas man bija. Tas bija kaut kas…” piebilst Agnese.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

Šogad līdz 1. decembrim Preiļu slimnīcā pasaulē nācis 191 mazulis. Tas ir krietni mazāk nekā pērn, kad bija vairāk nekā 300 jaundzimušo. Ik gadu slimnīcā dzemdību skaits samazinās vidēji par 100. Slimnīcā stāsta, ka par vienām dzemdībām no Nacionālā veselības dienesta sanem ap 800 līdz 900 eiro. Taču ar to ir par maz, lai segtu visas ikdienas izmaksas. Lai uzturētu nodaļu, būtu vajadzīgi ap pusmiljonu eiro gadā – pašvaldības budžetā tas nav iespējams.

“Preiļu slimnīca ir lūgusi Preiļu novada domei atbalstu oficiālā vēstulē, lai palīdzētu nodrošināt šo nodaļu finansiālā ziņā, jo šie 34000 [eiro] mēnesī ir diezgan lieli izdevumi slimnīcai, kuri ir papildus jāsedz, lai nodrošinātu gan telpas, gan darbiniekus, gan ēdināšanu, medicīniskos pakalpojumus,” skaidro Preiļu slimnīcas galvenā ārste Māra Skrastiņa.

Savukārt Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (“Latgales partija”) norāda, ka Preiļu slimnīca ir pašvaldības SIA, bet viss finansējums praktiski nāk no Veselības ministrijas. “Mēs šobrīd gatavojam jau otro vēstuli vismaz, lai nu nākamgad piešķirtu 4,75 pediatru likmes papildu, kas daļēji šo pakalpojumu finansējumu nosegtu. Jā, mēs tiešām emocionāli saprotam, ka šis pakalpojums ir augstvērtīgs, kvalitatīvs, labs un vajadzīgs, bet, ja Veselības ministrija šai gadījumā mums nepalīdzēs, tad nākamā gada sākumā būs jālemj par šī pakalpojuma turpināšanu vai pārtraukšanu,” saka priekšsēdētājs.

Tikmēr māmiņa Elvīra Isjanova no Ludzas novada Kārsavas norāda: “Ne vienmēr ir jāskatās tikai uz skaitļiem par dzimstību, bet jāpievērš uzmanība arī citiem faktoriem – cik bieži māmiņas atkārtoti izvēlas dzemdēt tieši šajā nodaļā, cik tālu māmiņas ir gatavas doties tieši uz šo nodaļu, kā arī cik veiksmīgas dzemdības pieņemtas. Ne tikai lielās pilsētās ir nepieciešamas šādas nodaļas, bet arī mazākās, jo tomēr ne visiem ir iespēja doties tālāk, ir vēlēšanās būt tuvāk mājām.”

Slimnīcā norāda, grūtības rada ne tikai finanšu jautājums un kvantitāte, bet arī kvalitātes prasības un personāls. Preiļos ir 2. līmeņa slimnīca un, ja tā nespēs nodrošināt augsta līmeņa pakalpojumus un īpašus speciālistus, tā nevarēs saņemt valsts finansējumu, kas radīs vēl lielākas izmaksas.