Sveicināta, mana mīļā Latvija!
Daudz laimes simtu septītajā dzimšanas dienā! Mēs to svinam novados, pilsētās un visā pasaulē. Arī šeit – pie Brīvības pieminekļa. Pie pieminekļa, kam tieši šodien aprit deviņdesmit gadu. Pie mūsu tautas apņēmības un dzīvesspara simbola.
Mūsu senči izcīnīja Tēvzemi un Brīvību. Mēs to atguvām. Mūsu Tēvzeme un Brīvība jāsargā, nevis ar to jāspēlējas. Ja kaut kas nedarbojas, tas jālabo, nevis jāgrauj. Ja neklausāmies pretējā viedoklī, arī mūsu viedoklis zaudē nozīmi. Esot paštaisni, mēs pazaudēsim viens otru. Bet mēs cits citam esam vajadzīgi vairāk nekā jebkad.
Spēja apvienoties labajam mums ir. Mums, tāpat kā Latvijas dibinātājiem, ir visiem kopīgs mērķis – brīva un stipra Latvija.
Mēs nedrīkstam zaudēt mūsu Latviju, dzenoties pēc spilgtām maldugunīm. Mūsu brīvības gaisma nāk no rietumiem, nevis austrumiem. Un par gaišu Latviju cīņa turpinās ik dienas.
Dārgie draugi!
Dāvāsim labo mūsu Latvijai un dāvāsim labo viens otram! Un mums ir daudz labā. Rūpes, cieņa un mīlestība. To mēs redzam ikdienas darbā Latvijā. To redzam mūsu cilvēku panākumos gan šeit, gan visā plašajā pasaulē. To redzam ziedos, kas gulst pie mūsu Tēvzemes un Brīvības. Mums ir daudz labā un mums ir daudz spēka.
Mēs esam spēcīga tauta. Spēks ir spējā redzēt tālāk. Spēks ir spējā ieklausīties. Spēks ir kopīgā ceļā. Un spēks ir šķietamā strupceļā atrast kopīgu taciņu ceļā uz lielo mērķi.
Jo mums ir kopīgs mūsu spēka avots – un tā ir mūsu Latvija!
Dievs, svētī Latviju!