Šodien Aizkrauklē aizvadīta konference “Sadzirdēt nesadzirdēto – ceļš uz pusaudža pasauli”. Tajā pulcējās sociālās jomas speciālisti, bāriņtiesas pārstāvji, pašvaldības un izglītības iestāžu darbinieki, veselības jomas speciālisti un citi interesenti, lai pārrunātu, kā labāk izprast, atbalstīt un stiprināt sadarbību ar pusaudžiem. Kas tika pārrunāts un kādas bija galvenās atziņas?
“Sadzirdēt nesadzirdēto” ar šādu devīzi jau otro gadu Aizkrauklē notiek konference. Taču šogad tajā īpašs uzsvars likts uz pusaudžiem. Aizkraukles novada Sociālajā dienestā norāda, ka ar jauniešiem saistīti izaicinājumi kļūst arvien aktuālāki. Dienests ikdienā saņem daudz ziņu no policijas, bāriņtiesas un skolām par dažādām problēmsituācijām, kurās nepieciešams darbs ar pusaudžiem.
Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs, stāsta: “Ļoti lieli problēmjautājumi ir tieši atkarības, atkarīgu vielu lietošana, kas tālāk ierosina arī citus rezultātus. Respektīvi – tiek kavēta skola, iesaistās dažādās nelegālās aktivitātēs, līdz ar to tā izcelsme ir atkarīgo vielu lietošana.”
Konferencē ar viedokli un pieredzi dalījās dažādu jomu speciālisti – bāriņtiesas pārstāvji, pašvaldības un izglītības iestāžu darbinieki, veselības jomas speciālisti un vēl daudzi citi. Taču viena galvenā atziņa izkristalizējās gandrīz visu runātāju vidū – valstī pietrūkst vienotas sistēmas, kas ļautu savlaicīgi īstenot preventīvo darbu.
Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, skaidro: “Arī no speciālistu puses varbūt ne vienmēr pamana, ka problēmatiska uzvedība jau ir kā tāda sistēma, kas jau prasa savus risinājumus. Varbūt arī instutūciju sadarbošanās tieši kaut kādu gadījumu risināšanā ne vienmēr ir veiksmīgi. Tātad katrs risina savu problēmu, bet varbūt nepaskatās kopā.”
Tāpat Labklājības ministrijā arī uzsver, ka būtu jāpievērš lielāka uzmanība specializētajiem pakalpojumiem. Savukārt Aizkraukles Sociālajā dienestā norāda, ka jau šobrīd preventīvajam darbam trūkst resursu.
Edvarts Pāvulēns, Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs: “Gan cilvēkresursu, gan finansiālo resursu. Mēs dzirdējām arī Tukuma pieredzi par rehabilitācijas programmu. Manuprāt, tas ir tāds resurss, kas jau ir darbs ar sekām. Nu, preventīvi strādāt laikam mums ir tālā nākotnē, bet es ceru, ka izdosies izveidot arī kādu atbalsta sistēmu, lai vispār mēs nenonāktu pie šādām problēmām.”
Latvijas Pašvaldību savienībā gan norāda, ka risinājumi ir iespējami, piemēram, pārņemot praksi no Norvēģijas.
Ilze Rudzīte, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos: “Piemēram, Norvēģijā šīs multidisciplinārās komandas, kur ir, protams, spēcīgi šie komandas locekļi, dažādi pārstāvji strādā ar sarežģītiem gadījumiem, ir katrā reģionā. Viņi arī saprot, ka šādu pakalpojumu nav iespējams nodrošināt katrā pašvaldībā, jo mums viennozīmīgi nebūs speciālistu tik daudz, cik nepieciešams un arī finansējuma, bet veidot šādu reģionālu. Nu, un tādā veidā tajā reģionā šis pakalpojums ir pieejams.”
Tāpat konferencē diskutēja arī par to, ka pusaudzis nav tikai dažādu institūciju vai skolu atbildība. Viens no būtiskākajiem preventīvā darba aspektiem ir vecāku iesaiste.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |