Rēzeknē uzstādīta pirmā publiskā putnu barotava

Rēzeknē uzstādīta pirmā publiskā putnu barotava. Pie tās regulāri ciemojas ne tikai putni, bet arī iedzīvotāji, kas putniem gādā dažādus kārumus. Dabas eksperti norāda – lai gan putni var izdzīvot bez barotavām, tās ir lielisks veids, kā pievilināt putnus tuvāk to vērošanai. Vienlaikus jāatceras, ka ne katrs cienasts ir nekaitīgs putniem.

Publiskajā putnu barotavā viens pēc otra pēc barības ielido zīlītes, zvirbuļi un citi mazputniņi, turpretī visapkārt barotavai mielojas pīles un baloži. Putnu rosība te ir liela. Taču netrūkst arī iedzīvotāju, kas putniņiem atnes dažādus kārumus.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

“Kā tikko es par to uzzināju, es uzreiz nolēmu iesaistīties. Un putni vispār ļoti veicina sabiedrības iesaisti un interesi par dabu. Mūsdienās, lai kļūtu par putnu vērotāju, nav jābūt profesionālam ornitologam, jo internetā ir ļoti plaši pieejama informācija,” stāsta rēzekniete Rasma Jēkabsone.

“Maņ līkas, ļūti breineiga īspieja na tikai pošim pavadeit jauki laiku, pazastaigojūtīs pa pylsātu, bet arī izgleiteibys nūlūkūs, paruodūt bārnim, kaidi putni vyspuor zīmoj Latvejā, kaidi putni labpruot apmeklej putnu baruotovas, ar kū jī barojās, kaida ir jū uzvedeiba, cik jī ir kruošni, kai sauc kuru putneņu,” vērtē Rēzeknes novada iedzīvotāja Elīna Gaveiko.

(LV tulk. “Man liekas, ļoti brīnišķīga iespēja ne tikai pašiem pavadīt jauki laiku, pastaigājoties pa pilsētu, bet arī izglītības nolūkos, parādot bērniem, kādi putni vispār ziemo Latvijā, kādi putni labprāt apmeklē putnu barotavas, ar ko tie barojas, kāda ir viņu uzvedība, cik tie ir krāšņi, kā sauc kuru putniņu.”)

“Ļūti labi ir tys, ka blokus ir kūki, deļtuo, ka kūks paleidz putnam kaut kur apsasēstīs, apēst tū pajimtū bareibu, kai arī dorbojās kai paslāptuve,” atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Dagnis Vasiļevskis.

(LV tulk. “Ļoti labi ir tas, ka blakus ir koki, tāpēc ka koks palīdz putnam kaut kur apsēsties, apēst to paņemto barību, kā arī darbojas kā paslēptuve.”)

Barotava, kas vizuāli atgādina mazu namiņu, ir pirmā publiskā putnu barotava Rēzeknē. Par tās uzstādīšanu parūpējās biedrības “Nezināmā Rēzekne” un “Daba runā, es klausos”, īstenojot līdzdalības budžeta projektu “Vides iepazīšanas un saglabāšanas stacijas Rēzeknes upes promenādē”.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

“Mēs jau to barotavu vairāk liekam priekš cilvēkiem, ne tik daudz priekš putniem, jo cilvēki, redzot šo te putnu dzīvi apkārt barotavai, viņi vairāk sāk varbūt interesēties par putniem, sāk pievērst uzmanību. Arī atšķirt, kas tur tajā barotavā barojas. Ne visi putni, kuri barojas barotavās, protams, nāk tikai uz barotavu. Barotava vienmēr ir tas rezerves variants, kur viņi zina, ka, jā, šeit ir ēdiens, tad mēs, nu, tā kā, ja trūkst, var atlidot un šeit baroties,” par barotavas mērķi stāsta biedrības “Nezināmā Rēzekne” pārstāvis Andris Uškāns.

Mēnesi, kopš publiskā putnu barotava uzstādīta, tā ne dienu nav bijusi tukša. Ar barības krājumiem pildīta ir arī barotavas atvilktne. Nesot kārumus gan jāatceras, ka putnus drīkst barot tikai ar tiem piemērotu barību.

“Nūteikti navajdzātu nest kaut kū taidu, kam ir garšvīlys; maize. Tod navajdzātu nest kaut kaidys dasys, čipšus, asu redziejs, ka kukurūzys dūd. Bet vīnkuorši atnasom saulespuķu siekleņas, salātlopys nu veikala varam atnest, varam nakonservātuos, teiksim, kukurūzys atnest voi veinūgys bez kauleņim,” informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Dagnis Vasiļevskis.

(LV tulk. “Noteikti nevajadzētu nest kaut ko tādu, kam ir garšvielas; maizi. Tad nevajadzētu nest kaut kādas desas, čipsus, esmu redzējis, ka kukurūzas dod. Bet vienkārši atnesam saulespuķu sēkliņas, salātlapas no veikala varam atnest, varam nekonservētās, teiksim, kukurūzas atnest vai vīnogas bez kauliņiem.”)

Publiskā putnu barotava ir tikai viens no projekta ietvaros tapušajiem objektiem. Vēl plānots izveidot informatīvas stacijas, par ķērpjiem un sūnām, kritalām, Rēzeknes upes augiem un dzīvniekiem, gan citām dabas vērtībām, kas kopā veidos garāku dabas izziņas taku.