Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc nedēļas nogales postošās vētras apmeklēja Jēkabpils novadu, lai tiktos ar pašvaldības vadību un klātienē iepazītos ar situāciju reģionā. Vizītes laikā viņš tikās arī ar jēkabpilieti, kura pēc vētras brīvprātīgi pieteicās palīdzēt pašvaldībai.
“Tā ir mana pilsēta, tas ir tāds pilsoniskais pienākums, kuru es izjutu tajā brīdī,” saka jēkabpiliete Sabīne Keiša. “Tāpat man ir atbilstoša izglītība, izprotot pašvaldību un nacionālā līmeņa krīzes vadības pamatprincipus.”
Arī Valsts prezidents uzsver – krīzes situācijās nevar paļauties tikai uz dienestiem.
Vidusdaugavas televīzijas foto
“Gatavība sākas ar katru individuāli, ir ļoti daudz lietas, kas jāizdara gan valsts, gan pašvaldību līmenī, bet mums pašiem arī jāsaprot, ka var pienākt tāds brīdis, ka var nebūt ūdens, un rezervēm jābūt,” uzver Latvijas valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Daļa vizītes notika aiz slēgtām durvīm – novada domes priekšsēdētājs un civilās aizsardzības komisijas pārstāvji informēja par situāciju novadā.
“Parādījām, kādi bija mūsu pieraksti, kāds bija mūsu algoritms, kā mēs strādājām un mēģinājām sazināties,” informē Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
“No valsts šobrīd sagaida, lai tiktu sakārtota viena otra juridiska lieta. Piemēram, pēc 2024. gada vētras viena no mācībām bija, ka jāpaplašina aizsargjoslas ap maģistrālajiem vadiem,” pauž Edgars Rinkēvičs. “Divus gadus šo jautājumu nevarēja sakārtot, jo parādījās gan vides aizstāvju iebildumi, gan īpašnieku intereses un tajā brīdī tas jautājums iestrēgst.”
Vidusdaugavas televīzijas foto
Vizītes turpinājumā prezidents devās uz vietām, kur joprojām notiek aktīvi vētras seku likvidācijas darbi, un tikās ar “Sadales tīkla” darbiniekiem, kuri jau vairākas dienas strādā pie elektroapgādes atjaunošanas.
“Pieļauju, ka līdz piektdienai ne visur Latvijā šī elektrība būs,” saka Edgars Rinkēvičs. “Es redzēju, kā strādā cilvēki no “Sadales tīkliem”, viņi tiešām strādā pāri saviem spēkiem, viņi dara visu, ko var izdarīt, bet sagaidīt, ka būs kāda brīnuma nūjiņa, diemžēl tas būtu negodīgi pret cilvēkiem, tas būtu samelots.”
Līdz 26. augusta rītam elektroapgāde bija atjaunota aptuveni 96% klientu, kuriem vētras laikā tā tika traucēta. Pulksten 6.00 bez elektrības visā Latvijā vēl bija aptuveni 11 500 mājsaimniecību – galvenokārt Sēlijas rietumu un centrālajā daļā, kā arī Latgales vidienē. Bojājumu novēršanā iesaistītas 229 brigādes jeb kopumā 631 darbinieks, un vietās, kur tas iespējams, darbi turpinās arī nakts stundās.
Jēkabpils novadā būtiski infrastruktūras bojājumi novadā nav konstatēti, tādēļ vietvara šobrīd neplāno lūgt valstij finansiālu palīdzību.
“Šādā situācijā pašvaldībām nevajadzētu baigi čīkstēt,” uzskata Raivis Ragainis. “Man varbūt kāds pārmetīs, ka es neprasu no valsts, bet prasīt mēs visi esam gudri, bet mums ir jādod pretī.”
Vētras sekas pakāpeniski tiek novērstas, taču tās izgaismojušas problēmas, kurām risinājumi vēl jāmeklē. Jēkabpils novadā viena no būtiskākajām bijusi sakaru traucējumi, kuru dēļ bija apgrūtināta saziņa ar pagastu pārvaldēm un informācijas aprite par to, kāda palīdzība konkrētajās teritorijās nepieciešama.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |