Sabiles brīvprātīgie ugunsdzēsēji atzīmē darbības gada jubileju

Vissvarīgākais katrā pilsētā un ciemā ir drošība, tāpēc, apzinoties, ka pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta posteņa slēgšanas Sabiles iedzīvotājiem pēc palīdzības būs jāgaida vismaz 15 minūtes, iedzīvotāji ķērās pie darba paši. Tā pirms gada, 7. maijā, radās Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, kurā darbojas vairāk nekā 20 brīvprātīgie vīri, lai steigtu vietējiem iedzīvotājiem palīgā savlaicīgi. Nupat biedrība atzīmēja gada jubileju.

Ja ierasti no biedrības izveides līdz reālai darbībai ir jāiet garš un birokrātisks ceļš, tad sabilnieki, kuros mīt kurzemnieku spīts un neatlaidība, to paveica neticamā ātrumā. Jau divus mēnešus pēc biedrības dibināšanas brīvprātīgie ieguva savu auto, taču, pēc četriem mēnešiem, novietojot glābēju mašīnu pilsētas centrā, izcīnīja savas telpas. 

“Diezgan liels gandarījums ir, ka mēs esam tik tālu tikuši un paldies tomēr mūsu visiem atbalstītājiem. Bez viņiem jau nekādi. Tas ceļš vēl nav beidzies, bet viņš bija ļoti smags, un es domāju, ka viņš vēl joprojām būs uz priekšu arī smags,” tā saka Jānis Bogdanovs, Sabiles BUB valdes priekšsēdētājs. 

TV9 Pakalni

Sabiles iedzīvotāja Elīna Stariņa saka, ka jūtoties droši, jo jūt azartu un gribasspēku no brīvprātīgo ugundzēsēju biedrības: “Viņi ir ļoti spēcīga komanda patiesībā. Tas, kas ir izveidots pašreiz Sabilē, es nekad nebiju domājusi, ka cilvēki tik ļoti var bez atlīdzības iedegties un darīt.” 

Brīvprātīgo biedrība no valsts dienesta atšķiras ar to, ka tā veido sabiedrības līdzdalību. Arī jubilejas laikā atbalstītājus aicināja iejusties glābēju ādā pārbaudot ātrumu un precizitāti stafetē “Uzmanību, gatavību, starts!”.

Sabiles brīvprātīgie ugunsdzēsēji gada jubilejā no atbalstītājiem saņēma divas maza izmēra ugunsdzēsēju mašīnas ar novēlējumu, lai nākamajā gadā brīvprātīgajiem būtu jau divi glābēju auto. 

“Ir cerība no valsts puses, ka līdz vasarai varbūt dabūsim otru mašīnu, un tad jau mēs būsim nedaudz stiprāki, kā līdz šim, un tad būs vairāk tāda rezerves sajūta, ka varam izbraukt vairāku cilvēku sastāvā. Ja nebūs otra mašīna, tad uz vienu mēs tāpat neapstāsimies, mēs cīnīsimies tālāk, lai dabūtu otru,” saka  Jānis Bogdanovs, Sabiles BUB valdes priekšsēdētājs. 

Gada laikā piedzīvoti neskaitāmi izsaukumi, un tieši tas, ka biedrību pārstāv dažādu amatu profesionāļi, bieži vien nāk biedrībai par labu. 

“Kad Sabilē dedzināja kūlu, viens mēģināja to izdarīt četras reizes dienā, bet beigās mēs viņu noķērām. Un kā izdevās noķert? Mums biedrībā ir sporta skolotājs, kas bija ātrāks par dedzinātāju, un viss izdevās,” turpina Jānis Bogdanovs. 

Visgrūtākais, veidojot brīvprātīgo biedrības, ir ne tikai sapulcēt kopā līdzīgi domājošus entuziastus, bet arī piesaistīt jauniešus, kuri nodrošinātu pēctecību. Taču, šķiet, Sabiles Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība ir drošās rokās. 

“Pārējie Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesti ir lielā attālumā – Talsi un Kandava ir tuvākais. Ja, piemēram, notiek Sabilē kaut kur izsaukums, mēs varam ierasties pirmie, un jau varam viņu apdzēst, vai vienalga, kas ir noticis tur, nekā citi dienesti. Es atbalstīšu vienmēr, kamēr būs tāda iespēja šo biedrību, jo, cik mēs redzam un, cik mēs esam bijuši visur, mūsu palīdzība ir nepieciešama,” uzsver Emīls Sokolovskis un Linards Bogdanovs, Sabiles BUB ugunsdzēsēji glābēji.

Biedrību veido arī pieredzējuši ugunsdzēsēji vai biedri, kuri paši reiz piedzīvojuši ugunsgrēku savā īpašumā.

“Es piedzīvoju ugunsgrēku pagājušā gada 26. septembrī. Mājās aizdegās saimniecības ēka. Labi, ka bija ūdens vaļējs daudz. Paspējām daudz nodzēst, bet būtu pietrūkušas tās 15 minūtes. No Talsiem, no Kandavas pēc 23 minūtēm. Un tās minūtes, ko sabilnieki atbrauca, tās būtu pietrūkušas, man būtu milzīgs posts,” saka Jānis Pīlēģis, Sabiles BUB biedrs, atbalstītājs. 

Valsts dienesti nespēj pārklāt visus reģionus, tāpēc brīvprātīgo biedrības, kuras izsaukumos var ierasties laicīgāk ir nenovērtējamas. Iedzīvotāji jubilejā biedrībai novēlēja garu mūžu un pēc iespējas mazāk nelaimes gadījumu, uz kuriem steigt.