Smiltenē silto ūdeni palīdz ražot serveru radīts siltums

Silto ūdeni Smiltenes iedzīvotājiem šovasar daļēji sagatavo, izmantojot siltumenerģiju, kura rodas, darbojoties moderniem datu centru serveriem. Šāda integrētā katlumāja ir viena no pirmajām šāda veida tehnoloģijām Ziemeļeiropā. 

Tradicionālie šķeldas un gāzes katli Smiltenes siltumapgādes uzņēmumā šovasar strādā ar krietni zemāku jaudu kā citkārt. Jau kopš marta šīm iekārtām blakus dūc vairāki desmiti serveru, kuru uzdevums ir veikt sarežģītus aprēķinus, lai iegūtu kriptovalūtu. Šajā procesā serveri spēcīgi uzkarst, un to atdzesēšanai izmanto parastu ūdeni.

SIA “Powerhouse Smiltene” līdzīpašnieks Jānis Timma skaidro, kā tehnoloģiski notiek siltuma uztveršana: “Šeit mēs redzam, ka iet iekšā vēsāks ūdens un servera dzesēšanas procesā tas uzkarst un nāk ārā jau līdz pat 75 grādu karsts ūdens. Tā ir temperatūra, kas faktiski bez papildu piesildīšanas jau ir lietderīgi izmantojama. No katra skapja mēs šo ūdeni savācam, un attiecīgi tas tiek ievadīts jau tiešā veidā pilsētas siltuma sistēmā.”

Datu centrs pašlaik strādā ar aptuveni 0,5 megavatu jaudu. Tas nozīmē, ka vasaras laikā šī sistēma ar silto ūdeni spēj apgādāt aptuveni pusi Smiltenes pilsētas iedzīvotāju, bet nakts stundās pilnībā uzturēt siltā ūdens padevi pilsētai. Savukārt ziemā šīs iekārtas papildus spēs saražot aptuveni 10% no pilsētai nepieciešamā siltuma. Šāds papildinājums siltuma ražošanas uzņēmumam Smiltenē nozīmē lielāku neatkarību un arī drošību.

SIA “Powerhouse Smiltene” tehniskais direktors Mārtiņš Circenis uzsver jaunā risinājuma stabilitāti: “Mums kā siltuma ražotājiem ir svarīgi nodrošināt netraucētu pakalpojumu, kas ir pieejams 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā. Redziet, šķeldas fūre var neatnākt, gāzes muca var neatnākt, bet elektrība vados būs visu laiku.”

Būtiski, ka šīs iekārtas darbojas autonomi un nav nepieciešams papildus personāls to uzraudzībai. Projekta īstenotāji pagaidām gan neņemas prognozēt, vai un par cik šādā veidā varētu samazināties siltumapgādes tarifs Smiltenes pilsētā. Kā norāda Jānis Timma, process palīdzēs cenu stabilizēt, taču tās tūlītēju kritumu neizraisīs: “Tas mums var ļaut kaut kādā mērā nepieaudzēt to cenu. Tomēr, ņemot vērā, ka ziemā 90% vai pat vairāk siltuma tiek ražoti klasiskajā veidā, šī projekta ietekme uz gala cenu nav tik kritiska.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā skaidro, ka, attīstoties šāda veida datu centriem, siltumapgādes uzņēmumi, kā arī regulators plāno šādām situācijām pielāgot arī metodiku tarifu noteikšanai. Tas galvenokārt atkarīgs no šo datu centru radītā atlikumsiltuma apjoma.

SPRK Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs uzsver apjoma nozīmi: “Ja šis atlikumsiltums ir lēts un tā ir daudz, tad tas var būtiski samazināt tarifu. Ja šī atlikumsiltuma ir maz un nav tik lielas cenu starpības ar citiem resursiem, tad arī ietekme uz tarifiem varētu būt mazāka.”

Jāpiemin, ka datu centrs Smiltenē veic vēl kādu nozīmīgu funkciju – nepieciešamības gadījumā tas var palīdzēt balansēt jaudu kopējā elektrības tīklā. Šīs sistēmas izveidē Smiltenē kopumā ieguldīts aptuveni miljons eiro. Tomēr uzņēmums “Ventus Energy Group” pie sasniegtā neapstājas un jau strādā pie nākamā šāda veida projekta, kura mērķis ir strādāt Rīgā ar plānoto jaudu aptuveni 15 megavati.