Salaspils novadā top jauna šķeldas katlumāja – cerības uz lētāku apkuri

Salaspils novadā enerģētikas uzņēmums “Gren” sācis modernas šķeldas katlumājas būvniecību, kuras izmaksas būšot ap 30 miljoniem eiro. Saražotais siltums nonākšot Daugavas labā krasta rīdzinieku mājokļos, būtiski samazinot atkarību no importētās dabas gāzes izmantošanas apkurē un ļaujot cerēt arī uz lētāku apkuri.

Vietā, kur Salaspils novads cieši piekļaujas Rīgai, enerģētikas uzņēmums “Gren” uzsācis augstas efektivitātes šķeldas katlumājas izbūvi.

Faktiski tās gan būšot divas savstarpēji savienotas katlumājas, skaidro “Gren” vadītājs Latvijā Andris Vanags: “Tā sastāvēs no diviem atsevišķiem šķeldas katliem, kas tā kā spoguļattēlā izvietoti viens pret otru. Katra katla jauda ir 25 MW, bet pa vidu būs izbūvēta infrastruktūra kopējai jaudai 50 MW, lai mēs visu šo siltumu varētu nodot Rīgas pilsētas vajadzībām.”

Turpat līdzās jau darbojas uzņēmuma “Gren Rīga” koģenerācijas stacija, kas tagad būs cieši saistīta ar jauno katlumāju.

Andris Vanags: “Mums būs vairākas tādas sinerģijas starp šiem ražošanas objektiem. Piemēram, koģenerācijas stacija nodrošinās elektrību pašpatēriņam šai katlumājai. Mums, protams, būs arī šķeldas loģistikas dažādi vienoti risinājumi. Personālam, kas strādās šajā stacijā, faktiski tie ir mūsu kolēģi no esošās “Gren Rīga” koģenerācijas stacijas, šeit tiks izbūvēta moderna operatoru telpa ar augstāku digitalizācijas līmeni. No jaunās katlumājas tiks nodrošināta abu šo objektu efektīva ekspluatācija.”

Jaunā katlumāja, kurā izmantošot modernākos risinājumus izmešu attīrīšanai, ļaus galvaspilsētas labā krasta apkurē, kur siltumu ražo termoelektrocentrāle (TEC), būtiski samazināt fosilo resursu izmantošanu, tādejādi stiprinot arī enerģētisko drošību, kā arī ļaušot cerēt uz apkures izmaksu samazināšanu.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis: “Ja tas brīdis pēc siltumpieprasījuma sakrīt ar brīdi, kad termoelektrostacija nestrādā, tad, protams, tiek ieslēgti sildīšanas katli, kas ir dārgi. Un tas ir tas, kur tā loma katram energoresursam ir sava. Šī stacija faktiski spēs iedot papildu līdzsvara elementu jeb, citiem vārdiem sakot, parasto tirgus principu. Ja ir divi spēlētāji un vienam produkta nav, otrs pacels cenas. Šajā gadījumā, jo vairāk spēlētāju ienāk tirgū, jo vairāk tirgus dalībnieki konkurē jau ar savu faktisko cenu.”

Pašreiz Rīgas labā krasta iedzīvotājiem apkuri nodrošina termoelektrocentrāle, “Juglas jauda”, “Bioenerģija Rīga”, kas ir uzņēmuma “Rīgas siltums” meitas sabiedrība, un arī “Gren”.

Andris Vanags: “Ar šo ražošanas objektu mēs paplašinām savas ražošanas jaudas Rīgas pilsētas siltumapgādes vajadzībām. Mēs šobrīd strādājam ar divām koģenerācijas stacijām un palielināsim ražošanas siltumenerģijas jaudu līdz 95 MW ar šo jauno šķeldas katlumāju. Kopumā ar visiem trīs mūsu ražošanas objektiem mūsu daļa sastādīs aptuveni 25% no gadā Rīgā, Daugavas labajā krastā, nepieciešamā siltumenerģijas apjoma.”

Plānots, ka jaunā katlumāja sāks darboties nākamā gada pavasarī, bet tālākā nākotnē tikšot meklēta iespēja “zaļo un neatkarīgo” siltumu piegādāt arī tuvākajos Pierīgas novadu ciemos.