Sociālie darbinieki: Palīdzība bērniem jāsniedz pēc iespējas ātrāk

Sociālais darbs bieži nozīmē būt klāt visgrūtākajos dzīves posmos, kad nepieciešams ne tikai atbalsts, bet arī sapratne un spēja ieraudzīt cilvēku aiz visām problēmām. Tukumā aizvadītās nedēļas izskaņā notika starpnozaru domnīca “Sadzirdēt, saskatīt, atspoguļot”, kurā sociālās jomas speciālisti kopīgi meklēja risinājumus, kā būt tuvāk ģimenēm, bērniem un jauniešiem, kuriem atbalsts ir visvairāk nepieciešams.

Klātbūtne, cieņa, izpratne, dziļums – šie bija tikai daži no atslēgas vārdiem, ar kuriem 31 Tukuma novada sociālās jomas darbinieks satikās starpnozaru speciālistu domnīcā “Sadzirdēt, saskatīt, atspoguļot”. Tā ir Tukuma novada sociālā dienesta rīkota tikšanās, kurā caur dažādiem anonīmiem ģimeņu pieredzes stāstiem apzināt, kas viņiem ir svarīgi, un kopīgiem spēkiem rast atbalsta risinājumus.

“Šodienas mērķis ir šeit satikties un saprast, kāda ir realitāte un kas ir tas, ko mēs varam piedāvāt, un kas ir tas, kas pietrūkst. Iekšēji pašvaldībā pietrūkst savstarpējas sadarbības veidi un formas. Šodienas mērķis ir meklēt labāko risinājumu vai saprast, uz ko mēs ejam tālāk. Kā nonākt un būt tuvāk ģimenēm, tuvāk bērniem, lai viņi saņem to, kas viņiem ir vajadzīgs,” stāsta Tukuma novada sociālā dienesta Ģimenes atbalsta nodaļas vadītāja Līga Liepiņa.

Līgas Liepiņas prāt, novērojams ilgstošs resursu trūkums pat pamatvajadzību līmenī, jo izteiktāka kļuvusi nabadzība, vecāki ar dažādām saslimšanām, ar garīga rakstura traucējumiem un, protams, arī dažādu atkarību grūtībām. 

Līga Liepiņa: “Tās vienmēr ir ļoti, ļoti sarežģītas situācijas, un mēs dažkārt satiekamies tādās ļoti, ļoti smagās krīzes situācijās. Dažkārt informācija nonāk caur sadarbības partneriem, kas piedalās kādos cilvēku dzīves posmos. Tur ir gan skolotājs, gan ārsts, gan pašvaldības darbinieks, gan sociālais darbinieks. Tā kā mums ir ļoti, ļoti būtiski arī saprast, ka mēs tās lietas darām kopā un kopā pamanām.”

“Milzīga problēma ir ārpusģimenes aprūpes neesamība. Praktiski audžuģimeņu mums nav. Līdz ar to mums ir jāveido sadarbība ģimenes atbalstā vēl pilnvērtīgāka tāpēc, lai nebūtu bērni jāizņem no ģimenēm,” uzskata Tukuma novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Antra Dzelme.

Īpaša uzmanība tika pievērsta arī jauniešu labbūtībai. Biedrības “Palēciens Tev” valdes locekle Aiga Latišenko norāda, ka galvenie iemesli, kādēļ viņu redzeslokā nonāk šādi jaunieši, ir grūtības ģimenē, ilgstošas sociālas problēmas un uzvedības traucējumi. Biedrība palīdzību sniedz arī bērniem no lauku reģioniem, kur iespējas ir stipri ierobežotākas.

Biedrības “Palēciens Tev” valdes locekle, sociālā darbiniece Aiga Latišenko: “Tas, ko esam pamanījuši un arī pie kā strādājam – palīdzība bērniem būtu jāsniedz stipri ātrāk, jo pašlaik mēs strādājam jau ar tādām sekām, kad tās problēmas jau ir samilzušas. Dažkārt pie mums nonāk pusaudži, kuri jau ilgstoši nav gājuši skolā vai kuri klaiņo, lieto apreibinošas vielas, un tas nav izveidojies vakar. Tas jau ir tādā ilgstošā laika periodā.”

Šobrīd biedrība savā darbā izmanto divas palīdzības formas jauniešiem, kas ir vecumā no 13 līdz 20 gadiem. Vienā tas ir individuālais atbalsts jaunietim, savukārt otrs ir atbalsts grupās, kurās tiek aktualizētas kādas konkrētas tēmas, piemēram, atkarības, saskarsmes prasmes, arī vardarbība. Drīzumā Tukumā tiks radīts jauns pakalpojums bērniem pat no sešu gadu vecuma.

Antra Dzelme: “Pēdējā laikā, pat gada laikā vardarbība ģimenē pieaug. Arī smagā, seksuālā vardarbība. Iespējams, ka tā ir bijis vienmēr, vienkārši cilvēki vairāk par to runā un stāsta, un vairāk nāk gaismā. Protams, tas viss ir saistīts ar atkarībām, ar nabadzību, bet attiecībā uz bērniem, kas ir bāriņtiesas klients, mēs visvairāk redzam tieši visa veida vardarbību pret bērniem.”

Lai gan sākotnēji par palīdzību no dažādām iestādēm novērojama dabiska pretestība, brīdī, kad ikviens pats notic, ka spēj ko mainīt, un jūt apkārtējo atbalstu, lielākajā daļā gadījumu stāsti ir samērā veiksmīgi.