Somijas speciālistus iedvesmo Latvijas pieredze purvu apsaimniekošanā

Kā videi un ekonomikai draudzīgi izmantot purvus, kur kādreiz veikta kūdras izstrāde – to klātienē Latvijā ieradušies izzināt speciālisti no Somijas. Divu dienu vizītē viņi tikās gan ar zinātniekiem, gan vietējiem uzņēmējiem, kas jau pierādījuši – izstrādātais purvs var kļūt par auglīgu lauksaimniecības zemi, kur sekmīgi attīstīt ogu audzēšanas biznesu.

Viens no šādiem piemēriem ir Valmieras novada Maitiņu purvs, kur agrāk iegūto kūdru izmantoja kolhoza govju fermas pakaišiem. Tagad šeit saimnieko zemnieku saimniecība “Dižoga”, kuras īpašnieks Viktors Strāders purvā audzē krūmmellenes jau vairāk nekā 20 gadus. Saimnieks atzīst – ceļš līdz šodienas panākumiem bijis grūts un prasījis daudz ieguldīta darba.

Foto: Vidzemes televīzija

“Mēs esam daudz strādājuši pie meliorācijas, lai maksimāli nosusinātu zemi. Sējām zāli, meklējām augus, kas aug skābās vidēs. Bija gadījumi, kad cilvēks atnāk un ar visiem zābakiem purvā nogrimst – tad velkam ārā, zābaki paliek,” stāsta Strāders.

Šobrīd purvs ir “zaļš” – tajā aug ogas, netiek izdalīts oglekļa dioksīds, tiek radītas darba vietas un videi pievienotā vērtība. Taču, kā norāda saimnieks, kvalitatīvas ogu ražas iegūšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, kuras viņš apguvis arī Polijā. Un tieši šīs zināšanas Somijas speciālisti vēlējās aizgūt savas vizītes laikā Latvijā.

“Latvijā ir daudz vēsturisku kūdras vietu, kur pēc izstrādes gadiem nekas nav darīts. Somijā tādu gandrīz nav – tur vairāk domā, ko iesākt, tiklīdz kūdras ieguve beigusies,” norāda Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Maija Rieksta.

Foto: Vidzemes televīzija

Somijas speciālisti Latvijā ieradušies, lai gūtu jaunas idejas videi draudzīgai un ekonomiski ilgtspējīgai purvu apsaimniekošanai. Viņus patiesi iedvesmoja tas, ko redzēja Latvijā – īpaši ogu audzēšana tieši purva augsnē.

“Mani fascinē šī profesionālā ogu audzēšana kūdras laukos. Pie mums tas tiek uzskatīts par teorētisku iespēju. Bet šeit – tas notiek jau gadu desmitiem. Somijas iestādēm noteikti ir daudz, ko mācīties no šīs ražošanas. Tā palīdz dabai, rada ainavas daudzveidību un pat jaunas profesijas,” atzina Somijas projekta SuoLiike vadītāja Mārita Kari.

Viņa norādīja, ka Latvijā redzētā pieeja ir videi daudz draudzīgāka nekā bieži Somijā izmantotais modelis – bijušajos kūdras purvos ierīkot saules paneļu parkus.

Lai gūtu plašāku priekšstatu, Somijas delegācija apmeklēja arī citas vietas Vidzemē – tostarp Sedas purvu un ogu pārstrādes uzņēmumu Very Berry. Vizīte ir daļa no ilgtermiņa sadarbības, ko ar Somijas kolēģiem veido Vidzemes plānošanas reģions un citi Latvijas partneri, meklējot ilgtspējīgus risinājumus vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai.