ASV prezidenta Donalda Trampa paziņotie muitas tarifi preču importam Latvijas ekonomiku tiešā veidā ietekmēs nebūtiski, taču ražotāji, kuri orientējas preču eksportā uz ASV, to ļoti izjutīs, kā arī Latvija šos ASV ieviestos muitas tarifus izjutīs caur partnervalstīm, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Tā sacīja Šteinbuka, vienlaikus gan arī uzsverot, ka atsevišķiem uzņēmumiem, kuri orientējas uz preču realizāciju ASV, ietekme būs ļoti liela.
Tāpat FDP priekšsēdētāja atzīmēja, ka Latvija šos ASV ieviestos muitas tarifus izjutīs caur partnervalstīm – ja partnervalstu ekonomikās būs lejupslīde, tas atspoguļosies arī uz Latviju.
Šteinbuka atzina, ka saistībā ar ASV paredzētajiem muitas tarifiem “ir ļoti grūti saredzēt loģiku no mūsu vērtību izpratnes un ekonomikas izpratnes.”
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka ASV ir ļoti liels budžeta deficīts – apmēram 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī ASV ir ļoti liels valsts parāds, tādējādi viens no mērķiem varētu būt vēlme iekasēt kasē vairāk līdzekļu. Taču šāda prakse parasti darbojas tikai nabadzīgajās valstīs, jo tām ir grūti iekasēt citus nodokļus, kamēr bagātās valstīs, vismaz kopš lielās depresijas pagājušā gadsimta 30.-tajos gados, ar šādu politiku “nav spēlējušās”.
“Lai gan Tramps pasludina šo ieceri, kā “Amerikas atbrīvošanos”, manā skatījumā tā varētu būt recesija gan ASV, gan diemžēl arī pasaulē. Cik liela tā būs, to mēs vēl redzēsim, jo šobrīd esam šī stāsta pašā sākumā,” sacīja Šteinbuka, piebilstot, ka attiecīgajam ASV lēmumam sekos atbildes soļi.
Jau vēstīts, ka Tramps ir paziņojis par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tostarp par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem – Ķīnai un ES.
Tramps informēja, ka 10% tarifs stāsies spēkā 5.aprīlī, bet augstāki tarifi – 9.aprīlī.
ASV prezidents informēja, ka 49% tarifs tiks noteikts precēm no Kambodžas, 47% – Madagaskaras, 48% – Laosas, 46% – Vjetnamas, 44% – Mjanmas, 37% – Bangladešas un Serbijas, 36% – Taizemes, 34% – Ķīnas, 32% – Indonēzijas un Taivānas, 31% – Šveices, 30% – Dienvidāfrikas, 29% – Pakistānas, 28% – Tunisijas, 27% – Kazahstānas, 26% – Indijas, 25% – Dienvidkorejas, 24% – Japānas un Malaizijas, 21% – Kotdivuāras, 20% – precēm no ES un Jordānijas, 18% – Nikaragvas, 17% – Filipīnām un Izraēlas, bet 15% – precēm no Norvēģijas.
Pārējām valstīm, tostarp Lielbritānijai tiks noteikts “pamata” tarifs 10% apmērā.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē ir apstiprinājusi Šteinbuku, Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu, Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku, ekonomistu Ivaru Golstu un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Priedi.