Digitālajā transformācijā un publiskajā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektorā gan Latvijai, gan Ukrainai ir daudz vērtīga, ko vienai no otras pārņemt, īpaši sieviešu līderības jomā. Pateicoties diasporas organizācijas esiLV iniciatīvai, Rīgā tika rīkots trīs dienu seminārs, kura laikā abu valstu pārstāves apmainījās ar pieredzi un plānoja turpmāko sadarbību.
Jāatzīmē, ka “Sieviešu līderība publiskajā IKT sektorā” finansē nevis Latvija, bet gan Eiropas Komisija.
Ko Latvija varētu mācīties no Ukrainas? Un ko Ukraina varētu mācīties no Latvijas? Izrādās – daudz ko. Karš pēdējo gadu laikā Ukrainu ir piespiedis attīstīties, īsā laika sprīdī pielāgojoties mūsdienu apstākļiem.
Latviesi.com foto
Anita Īvāne, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Attīstības sadarbības departamenta projektu vadītāja: “Tāds milzīgs tehnoloģiskais lēciens ir noticis pēdējo gadu gaitā no tā brīža, kur viņi atradās dažus gadus iepriekš, un kur viņi ir šobrīd. Un tad arī šis tehnoloģiskais lēciens ir iespējams tādos ļoti izaicinošos apstākļos. Tāpat es novēroju, ka bija ļoti daudz ideju apmaiņas, iedīgļu jaunām sadarbībām, un es ļoti ceru, ka tas arī turpināsies.”
Latvijas Saeimā 30% ir sievietes, bet Ukrainas parlamentā – tikai 21%. Uzņēmējdarbībā Latvija ir 2. vietā Eiropā ar 43.4% sievietēm vadošajos amatos, kamēr Ukrainā ir 31%. Priekšlasījumos un diskusijās tika apspriestas dažādas tēmas, sākot ar sieviešu līderību valsts digitālajā transformācijā, beidzot ar mākslīgo intelektu un juridiskajiem aspektiem.
Olha Kozuba, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas Mākslīgā intelekta un robotikas departamenta pārstāve: “Ar interesi klausījāmies par to, kā integrēt mākslīgo intelektu dažādās sfērās, arī par sieviešu līderību. Kā izvairīties no stereotipiem šajā jomā. Kopā ar kolēģēm ir vērtīgi uzklausīt citu pieredzi, un domāju, ka esam gatavas uzņemties risku un uzsākt kopīgus projektus.”
Ja Ukraina no Latvijas var daudz ko mācīties sfērās, kas saistītas ar Eiropas Savienību, tad Latvijas pārstāves ar interesi uzklausīja ukraiņu pieredzes stāstus.
Latviesi.com foto
Anita Īvāne, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Attīstības sadarbības departamenta projektu vadītāja: “Mēs tikām iepazīstināti ar platformu, kas līdzīga mūsu e-klasei, bet, tā kā viņiem šī programma izstrādāta salīdzinoši nesen, viņa, protams, ir ar tādiem jauninājumiem, kādi šobrīd mūsu e-klasē nav redzami. Tāpatās ir vairākas idejas saistībā ar tehnoloģiju attīstību, robotiku, par kuru zinu, ka ir līdzīgas idejas tādās mazākās kopienās, bet to plašumu, to mērogu varētu aizņemties no Ukrainas kolēģiem, kā varbūt iziet plašākā kopienā, plašākā tīklā.”
Juris Poikāns, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Ukrainas rekonstrukcijas un atjaunošanas jautājumos: “Mēs redzam, kā attīstās tā pati militārā industrija no vienas puses, kurai, iespējams, nav analoga šodien Eiropā. Bet arī tie cilvēki, kas darbojās ar informācijas tehnoloģijām. Kādā veidā izdzīvot kā valstij, kādā veidā izdzīvot kā sabiedrībai. Kādā veidā izdzīvot tām pašām sievietēm, kuras bieži palikušas bez tās otras puses, kurš ir varbūt frontē, vai, teiksim, gājis bojā.”
Diskusiju rezultātā radās ne tikai idejas kopīgiem projektiem, bet arī tika izstrādāti priekšlikumi publiskās pārvaldības attīstībai. Kopsavilkums un rekomendācijas plānots nosūtīt projekta partneriem un starptautiskajām ieinteresētajām pusēm, tādām kā UNESCO, Pasaules Banka un citām.
 |
Projektu "Strādā Latvijai - diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |