Balvos slēdz vienīgo pierobežas dzemdību nodaļu

No 1. septembra Balvu slimnīcā vairs nepastāvēs vienīgā Latvijas austrumu pierobežas dzemdību nodaļa. Slimnīcas vadība norāda – ilgstošās neskaidrības par finansējumu un gaidāmo atteikšanos apmaksāt ginekologa diennakts dežūras dēļ pakalpojumu vairs nevar nodrošināt. Veselības ministrija uzsver – pārtraukt dzemdību palīdzību jau septembrī ir pašas slimnīcas lēmums.

Dzemdību nodaļa Balvos aizveras laikā, kad valdība apstiprinājusi slimnīcu tīkla reformu, no nākamā gada slimnīcas iedalot vairs tikai trīs līmeņos. Par Balvu dzemdību nodaļas nākotni diskutēts gadiem, bet tagad slimnīcas vadība saka – to saglabāt vairs nevar. “10 gadu garumā katru gadu ir dažādi plānošanas dokumenti, kur slimnīcas vadība visu laiku pierāda un pierāda, ka dzemdību nodaļa ir vajadzīga, ka viņa ir vajadzīga dēļ attālumiem,” stāsta SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne. 

“Jūlija beigās pieņēma Ministru kabineta noteikumus, kur skaidri un gaiši rakstīts, ka no 1. janvāra netiek apmaksātas ginekologa diennakts dežūras. Nu, līdz ar to vai nu tu apmaksā pats, vai tev ir jāver ciet,” turpina SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne. 

Dzemdību skaits reģionā sarūk, pērn slimnīcā dzimuši aptuveni 140 bērni, šajā pusgadā Balvu dzemdību nodaļā pieņemtas 5-13 dzemdības mēnesī. “Nocirsts viņš ir it kā no 1. janvāra, bet mēs saprotam, ka kolektīvam un iedzīvotājiem, mums kaut kā ir jāsagatavojas tam 1. janvārim, jo tas jau dezorganizē tā, ka mēs redzam jau šobrīd – ir tikai vienas dzemdības bijušas. Tik maz nav bijušas nekad,” turpina SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne

. 

Slimnīca arī norāda – neskaidrības dēļ speciālistus noturēt kļūst arvien grūtāk, lai gan mediķu piesaiste pierobežai bijusi problemātiska arī līdz šim. “Visu laiku tu esi kā uz mīnas jau gadiem bijis, tu nevari piesaistīt arī jaunus speciālistus. Mums bija ginekoloģijas rezidents, viņu pārpirka, jo šeit nav perspektīvas,” norāda SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne. 

Veselības ministrijā gan uzsver, ka par lēmumu aizvērt dzemdību nodaļu Nacionālais veselības dienests jāinformē 3 mēnešus iepriekš, tomēr slimnīca norāda, ka šāda kārtība nav jāievēro. Joprojām neskaidrs jautājums paliek – kur dzemdēt dosies pierobežas cilvēki, kuriem tuvākā dzemdību nodaļa mēdz būt pat vairāk kā 100 kilometru attālumā. “Sākšu ar to, ka šis lēmums ar 1. septembri neturpināt sniegt dzemdību pakalpojumus ir Balvu slimnīcas lēmums. Dzemdības vairāk vai mazāk tomēr ir plānots pakalpojums, un šodien runājot ar Rēzeknes slimnīcu, viņi pat ir gatavi piedāvāt vienu vai divas dienas pirms dzemdībām tur atrasties. Līdz ar to tuvāk uzņemošās šīs te ārstniecības iestādes būs Valmiera, Madona un Rēzekne,” uzsver VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Tikmēr četru bērnu māmiņai Santai bažas rada attālums līdz šīm dzemdību nodaļām un viņa norāda, ka ir šokēta par pieņemto lēmumu. “Visus četrus bērnus es dzemdēju tieši Balvu dzemdību nodaļā. Bija plānots arī par piekto, bet tagad ļoti stipri šaubos par to. – Vai zinat, kura ir tagad tuvākā slimnīca uz kuru var braukt?- Goda vārds, nav ne mazākās jausmas, uz kurieni tālāk ir jāgriežas. Es droši vien zvanītu ātrajai palīdzībai, jo nav. Es nezinu, es neesmu ievākusi informāciju, kur man tālāk būtu jābrauc. Vienīgi, ko es zinu, varbūt Rēzekne tuvākais, bet tas nav tuvākais, tas ir ļoti tāls gabals,” stāsta Balvu iedzīvotāja, četru bērnu mamma Santa Grāmatiņa. 

Savukārt slimnīcas pārmetumus par finansējuma samazinājumu ministrijā sola vērtēt atsevišķi, norādot – jānodala uzņemšanas nodaļas un stacionāro pakalpojumu finansējums. Balvos saglabāsies uzņemšanas, terapijas, ķirurģijas un bērnu nodaļa. Taču līdz septembrim vēl jāprecizē, kā pierobežā turpmāk organizēs palīdzību grūtniecēm.