Latvijā joprojām ap 100 padomju laika ielu nosaukumu

Kultūras ministrs rosinājis Saeimu pieņemt likumu par totalitārā režīma ieviesto ielu nosaukumu un vietvārdu pārdēvēšanu. To atbalsta biedrība “Publiskās atmiņas centrs,” jo brīvprātīgi  nomainīti tikai aptuveni 30% no biedrības ieteiktajiem nosaukumiem. Uzrunātās pašvaldības skaidro, ka, ja šāds likums tiks pieņemts, to pildīs, bet pašlaik nosaukumu maiņu aktualizējot, ja par to saņemti iedzīvotāju iesniegumi.

Jau trīsdesmit sesto gadu dzīvojam brīvā un neatkarīgā Latvijā, tomēr daudzās pašvaldībās joprojām ir ielu nosaukumi, kas slavina komunistisko režīmu. Arī Jelgavā, piemēram, Paula Lejiņa iela. Par padomju laiku Jelgavā atgādina arī Sudrabu Edžus un Pionieru ielas. Pionieru iela joprojām esot vairāk nekā desmit pašvaldībās. Tomēr vēsturnieki uzskata, ka vārds “pionieri” ir daudz senāks par padomju laiku. Biedrības “Publiskās atmiņas centrs” valdes priekšsēdētājs, vēsturnieks Kārlis Kangers piekrīt, ka vārds pionieris jau ir vecs, bet jāskatās ielas nosaukuma došanas laiks.

Uzrunātie iedzīvotāji  ielu nosaukumus nesaista ar gadu desmitiem ilgo okupāciju, un neuzskata, ka tie būtu noteikti jāmaina.

Jelgavniece Vizma: “Es domāju, ka tie piederas tām ielām un, lai paliek. Tur jau nav krievu valodā rakstīts, tur ir latviešu valodā.”

Arī jelgavniece Zaiga uzskata, ka viss var aplikt pa vecam: “Vēsture jau ir vēsture. Vēsturi neizmainīsi, un vēsture jau neiespaido cilvēka rīcību.”

Tikmēr kultūras ministrs ir pārliecināts, ka Latvijā jau sen nevajadzētu būt ielu nosaukumiem un vietvārdiem, kas slavina totalitāro režīmu, tāpēc rosinājis Saeimā aktualizēt 2023. gadā toreizējā Valsts prezidenta Levita izteikto priekšlikumu pieņemt likumu par “Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu”.

To atbalsta arī biedrība “Publiskās atmiņas centrs,” jo pašlaik esot nomainīti tikai aptuveni 30% no biedrības ieteiktajiem aptuveni 150 nosaukumiem.

Stāsta Kārlis Kangeris: “Tāpēc mēs domājam, ka, lai to lietu tālāk risinātu, būtu vajadzīgs likums. Neteiksim piespiest, bet uzlikt tādu spiedienu pašvaldībām tos ielu nosaukumus mainīt.”

Rēzeknes novadā, kur ir arī tādas apdzīvotas vietas kā Holodnije ručji un Tihaja Pristaņa, skaidro, ka ierosinājumi no iedzīvotājiem par nosaukuma maiņu tiekot saņemti reti. Ja likums tikšot pieņemts, tad to arī nāksies pildīt.

Stāsta pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Katrīna Grietiņa: “Tas nav vienkārši par vārda mainīšanu, piemēram, elektroniskajā kartē. Tās ir visas papīra kartes, visa dokumentācija, ko mums kā pašvaldībai, es domāju, būtu jāuzņemas uz savām rokām. Protams, ja tāds likums tiktu pieņemts, mēs darītu un mainītu. Ja mums tā nav obligāta prasība, un nebūs arī iniciatīva no iedzīvotājiem, mēs diez vai to izdarīsim un diez vai tā būtu mūsu prioritāte.”

Arī Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis (Kustība “Par”) stāsta, ka viss atkarīgs no iedzīvotājiem: “Nav sabiedrības pieprasījuma mainīt šo ielu nosaukumus, mēs viņu nejūtam. Ja te būs Saeimas izšķiršanās, mēs klausīsim kā pašvaldība, jo mēs esam daļa no valsts publiskās pārvaldes, bet tā tad būs Saeimas izšķiršanās. Šobrīd mēs neredzam pamatu, to iedzīvotāju pieprasījumu mainīt šo ielu nosaukumus. Ja kādi apstākļi mainīsies, tad aktualizēsim, bet šobrīd neredzu pamatu.”

Rosinājums noteikt Komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu ar likumu nodots Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.