Ēdināšanas uzņēmumos daļu atkritumu veido tieši pārtikas atkritumi, kuru mazināšana ir būtiska ne tikai no vides, bet arī no biznesa viedokļa, norāda Vidzemes plānošanas reģionā. Tāpēc piecos Vidzemes restorānos sākta jauna digitālā rīka testēšana, kura mērķis ir mazināt pārtikas atkritumu daudzumu restorānos. Testēšanas laikā uzņēmumi novērtēs rīka funkcionalitāti un pielietojamību ikdienas darbā. Papildus to testēs arī restorānos Somijā un Zviedrijā, nodrošinot starptautisku pieredzes apmaiņu un pielāgošanu dažādiem tirgus apstākļiem.
Starp pieciem restorāniem Vidzemē, jauno digitālo rīku pašlaik testē arī divās kafejnīcās Siguldā. To vadītāja atzīst, ka atkritumi ir ne vien aktuāla problēma, bet tie ir arī ļoti dārgi.
Digitālais rīks klasificē pārtikas atkritumus četrās kategorijās – gatavošanas atkritumi, kas rodas virtuvē un produkti, kas ir sabojājušies ledusskapī vai atvesti nekvalitatīvi, nepārdotais ēdiena daudzums vitrīnā un neapēstais ēdiens uz klienta šķīvja. Rīks palīdz veikt statistiku un analizēt izmesto pārtikas atkritumu daudzumu gan vienā dienā, gan mēnesī vai vairāk. Tālākie atkritumu mazināšanas soļi ir atkarīgi no restorāna vadītāja, kurš domā par saviem resursiem un izmaksām.
Vidzemes plānošanas reģiona projekta eksperte Liene Klišāne uzsver, ka pārtikas atkritumu problēmai pēdējā laikā ir pievērsta arvien lielāka uzmanība. Eiropā jau darbojas programmas, kas palīdz šo jautājumu risināt.
Lai samazinātu pārtikas atkritumu daudzumu, svarīgi ir arī meklēt veidus, kā citādāk izmantot radušos pārtikas pārpalikumus. Kafejnīca Siguldā jau sadarbojas ar vietējām saimniecībām un atdod tos dzīvniekiem. Arī citās valstīs ir tāda prakse, kur sadarbība notiek arī ar, piemēram, pansionātiem.
Svetlana Riškova biedrības “Pavāru klubs” valdes locekle stāsta, ka Skandināvijā ēdienu var iepakot gāzē vai vakuumā un tās dienas ietvaros padalīties ar kādu pansionātu, sociālu iestādi. To jāizdara kamēr nav beidzies derīguma termiņš, ievērojot attiecīgo temperatūras režīmu. Līdz ar to pārtiku izmet minimāli. “Latvijas likumdošana to neparedz. Ja nav attiecīgais transports, un ja pansionāts nevar atbraukt ar transportu, kuram ir attiecīgais temperatūras režīms – ledusskapis iebūvēts vai kaut kas tāds,” saka Svetlana Riškova. Svetlana arī pauž, ka Latvijā šāda sadarbība bieži vien ir ierobežota.
Latvijā digitālā rīka pārtikas atkritumu mazināšanai testēšana ilgs piecus mēnešus, pēc tam tas būs pieejams bezmaksas ikvienam Latvijas restorānam.
Papildus šo rīku testēs arī restorānos Somijā un Zviedrijā, nodrošinot starptautisku pieredzes apmaiņu un pielāgošanu dažādiem tirgus apstākļiem. Projektu īsteno “Vidzemes plānošanas reģions” sadarbībā ar Igaunijas uzņēmumu un tā laikā top arī arī ēdienkartes plānošanas rīks.