Tukuma novads nevēlas kļūt par vēja elektrostaciju novadu

Pēc zaudētām tiesvedībām Tukuma novadā uzsākta vēja parka “Pienava”, kurā paredzētas 22 vēja elektrostacijas, projektēšana. Izbūvēt vēja parku ar 25 elektrostacijām vēlas arī uzņēmums “Ignitis Renewables”, kas novadā jau būvē vērienīgu saules elektroenerģijas parku. Iedzīvotāji ir kategoriski pret vēl viena vēja parka izbūvi novadā, jo uzskata, ka vēja elektrostacijas nodara kaitējumu gan videi, gan cilvēkiem, gan ainavai. Turklāt valstī nav izveidota sistēma, kas sabalansētu nepieciešamību pēc “zaļās enerģijas” ar vēja un saules parku skaitu.

Tukuma novada Tumes pagastā 300 hektāru platībā uzņēmums “Ignitis Renewables pašlaik būvē saules enerģijas parku. Vēlmes gan esot daudz plašākas, saules parku savienot ar 25 vēja elektrostacijām. Vienpadsmit no tām plānots uzbūvēt Zemītes pagastā, bet Zantes un Irlavas pagastos – katrā pa septiņām.

“Ignitis Renewables” attīstības daļas vadītājs Armands Rabovičs stāsta, ka saules parka attīstībai  loģisks turpinājums ir vēja parka attīstība: “Mēs būvējam jau augstsprieguma tīkla infrastruktūru un arī apakšstaciju, tamdēļ ir loģiski, ka mēs diferencējam arī enerģijas portfeļus mūsu attīstības iecerē. Otrs – te ir pietiekami laba infrastruktūra un arī vēja ātrums, lai varētu attīstīt vēja parkus.”

Apkaimes iedzīvotājus gan šādi uzņēmuma plāni neapmierina, tāpēc uz ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma publisko apspriešanu vietējie sanākuši ar plakātiem, bet, lai vēl uzskatāmāk apliecinātu, ka “zaļo enerģiju” kurzemnieki negaida, pārpildītajā zālē tiek inscenēta bēru ceremonija.

Foto: Vidzemes televīzija

Irlavas pagasta iedzīvotāja Iveta Čivčiša: “Dzīvot laukos ir ļoti dārgi. Mēs vairākās paaudzēs esam iekopuši savu īpašumu, un gājuši uz to, lai dzīvotu šajā mierīgajā vidē. Un tagad viss tas tiek nobeigts, nogalināts un mums atņemts. Es gribētu teikt, ka tā kompensācija, kas ir normatīvajos aktos noteikta, ir tāda ņirgāšanās par iedzīvotājiem. Tas nespēj absolūti neko, jo tā minimālā alga pat nespēj nosegt vienu magnētiskās rezonanses izmeklējumu.”

Attīstītājs skaidro, ka Latvijā šādu pētījumu tiešām neesot, tāpēc tiek izmantoti Eiropas valstu kritēriji. Troksnis nepārsniegšot lauku apvidū pieļauto. Savukārt mirgošanas efekta samazināšanai tikšot izmantotas speciālas datorprogrammas, kā arī nepieciešamības gadījumā konkrētā laikā vēja turbīnas varot arī apturēt.

Irlavas pagasta iedzīvotāja Evija Birkmane: “Tas, kas šobrīd satrauc, ir ne tikai tas, ka ir šīs 25 turbīnas. Attīstītājs “Ignitis Renewables” iznomājis zemes arī LVM teritorijās, kas atrodas mums blakus. Līdz ar to, visticamāk, nekas ar 25 turbīnām nebeigsies.”

Iedzīvotāji cer, ka vēja parka būvniecību nepieļaus pašvaldība, bet Tukuma novadam jau ir bēdīga pieredze ar vēja parka “Pienava” attīstītājiem, kas beidzās ar tiesvedībām, ko pašvaldība zaudēja.

Foto: Vidzemes televīzija

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA) gan īsti neredz reālu iespēju atbalstīt vēja parka pretiniekus: “Saka, ka pašvaldībām ir tiesības neapstiprināt vai noteikt kaut kādus ierobežojumus, tad pasakiet, kas tie ir. Par attālumiem – īsti nevaram, ir likums, kas nosaka šos 800 metrus. Tukuma novada plānojumā pēc n-tajām redakcijām, ko pēc 2021. gada pieņēmām, ir noteikts ap ciemiem un pilsētām 1,6 km, kas jau ir stingrāks nosacījums.”

To, ka pašvaldībai rokas ir sasietas, atzīst arī biedrības “Drosme darīt” valdes priekšsēdētājs Roberts Tenass, bet pie iedzīvotāju neapmierinātības gan esot vainojama valstī nesakārtotā sistēma šajā jautājumā: “Šāda vēja parku attīstība šobrīd notiek 111 vietās Latvijā ar kopējo jaudu pāri par 20 GW. Mums pīķa patēriņa brīdī vajag 1,2 GW. Tad jāuzdod jautājums – vai tas siets nav pārāk caurs.”

Klimata un enerģētikas ministrijas rakstiskā komentārā skaidro, ka vēja enerģijas projektu attīstība Latvijā notiek brīvas konkurences un tirgus principu ietvaros. Latvijā pēc aprēķiniem līdz 2030. gadam nepieciešami 1,5 GW vēja jaudas (200-300 turbīnu), kas aizņemtu kopā 0,01% no LV teritorijas. Šobrīd lielākā daļa projektu IVN ir novērtējuma stadijā. Pat ar pabeigtu IVN, Eiropā vidēji tiek īstenoti vien 15-20% no visiem uzsāktajiem projektiem. Attiecīgi pamatots pieņēmums, ka lielākajā daļā pašvaldību, kur šobrīd norit IVN, projekts netiks īstenots vides, finanšu vai tehnisku iemeslu dēļ.

Priekšlikumus un ierosinājumus iedzīvotāji var iesniegt  līdz 4. augustam, sūtot uz e-pastu: [email protected].