Dažādu iemeslu dēļ abinieku skaits visā pasaulē, arī Latvijā, strauji samazinās. Piemēram, ik gadu sarūk parasto krupju populācija, un viens no galvenajiem iemesliem ir autoceļi – tie bieži šķērso brauktuves. Dabas aizsardzības pārvalde jau piekto gadu rīko kampaņu “Misija – Krupis. Izglāb princi”. Tajā iesaista brīvprātīgos, kuri palīdz abiniekiem droši nokļūt pāri ceļiem. Izveidota arī karte ar vietām, kur tie visbiežāk šķērso brauktuves, un dažviet uzstādītas brīdinājuma zīmes.
Šobrīd vairākās Latvijas vietās ir izvietotas šādas zīmes, kas nozīmē tev, autovadītāj, ja tu pamani to, ir vērts nedaudz piebremzēt, jo ceļu var šķērsot krupis.
Ja piekto gadu notiek kampaņa “Misija – Krupis. Izglāb princi!”. Tajā tiek aicināti brīvprātīgie glābt abiniekus, palīdzot tiem šķeršot koplietošanas ceļu.
Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, skaidro: “Proti, esam kopā arī ar brīvprātīgajiem iepriekš identificējuši ceļa posmus, kas ir tā saucamie kritiskie ceļa posmi, jo tie šķērso vēsturiskus abinieku migrācijas ceļus. Un šajos posmos, kamēr šie mēģina pārmigrēt pār šiem ceļiem, liels vairums iet bojā.”
Šobrīd atrodamies netālu no Mazzalves pagasta, kur arī šo ceļa posmu nereti izvēlas šķērsot krupji, un, kā vietējie saka, viņi ir novērojuši šeit krupju aktivitāti.
Žanna Miezīte, Aizkraukles novada Mazzalves saieta nama vadītāja: “Krupīši ir. Krupīšus šoferi diemžēl neievēro. Ir ļoti daudz sabrauktu krupīšu. Mums te upītes. Mums ir divas upes — Mēmele un Dienvidsusēja. Mums ir purvi, purvainās vietas, tā ka tās varētu būt krupjiem patīkamas.”
Šajā ceļa posmā gan nav izvietota zīme, kas liecina par to, ka šeit varētu pārvietoties krupis. Tomēr, kā redzam, filmēšanas laikā uz ceļa ir diezgan aktīva intensitāte un mašīnas brauc daudz. Tāpēc tā būtu vēlama, jo, piemēram, lai šo ceļa posmu šķērsotu, krupim ir vajadzīgas veselas 15 minūtes.
Turklāt tad, kad brauc mašīna, krupis nevis mūk no ceļa, bet sastingst, izliekoties par akmeni. Tieši šis ir laiks, kad krupji dodas nārstot, kas ir svarīgs posms, lai viņu dzimta turpinātos.
Elīna Ezeriņa, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, stāsta: “Tie ne tikai ir kā barība citiem augstākiem dzīvniekiem, proti, plēsīgiem putniem un dzīvniekiem, bet ir arī mums ļoti labs palīgs dārzā. Proti, tas ir tāds mazais dārznieka palīgs, kurš izķer dažādus kaitēkļus, kas traucē izaugt tām lietiņām, ko mēs esam tur sastādījuši. Bieži vien cilvēki domā, ja jau krupītis atrodas pie zemenēm, tad noteikti viņš tur sēž un grauž šīs zemenes. Nē, viņš īstenībā dara labu, un viņš izķer tos kaitēkļus, kas neļauj zemenēm izaugt.”
Tāpat Dabas Aizsardzības pārvalde uzsver, ka arvien vairāk priecē tas, ka pašvaldības aktīvi iesaistās un slēdz konkrētus ceļa posmus.
Krupju migrācijas vietu sarakstu var apskatīt Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |