Smiltenes novada Palsmanē bērnudārzu šogad apmeklē 77 bērni. Vecāki savas atvases šeit nogādā no tuvējiem pagastiem un daži pat no aptuveni 20 kilometrus attālās Smiltenes. Vidēji grupā šeit ir 17 audzēkņi, taču, kā atzīst iestādes vadītāja, pēdējo gadu straujais dzimstības kritums jau atbalsojas pašu mazāko bērnu grupā.
“Tādas brīvākas telpas ir pie mazajiem pašlaik, jā. Bet mēs skatāmies arī gada griezumā, jo notiek arī vecāku migrācija – izņem bērnus no kādas citas grupas vai maina dzīvesvietu. Ja kādā citā grupā paliek brīva vieta, mēs tos, kas ir lielāki, no mazās grupas pārceļam uz citu grupu,” skaidro Palsmanes pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Birute Mežale.
Viņa optimismu par nākotni gan nezaudē. Smiltenes novada Izglītības pārvaldē stāsta, ka pašlaik nelielas rindas ir vērojamas uz vietām Smiltenes pilsētas dārziņā “Pīlādzītis”, tāpēc, lai tās mazinātu, bērnudārzniekus novirza uz izglītības iestādēm tuvējos pagastos, piemēram, Raunā, Bilskā, Blomē.
“Bērnus piesaka uz konkrēto izglītības iestādi un situācijas ir ļoti dažādas,” stāsta Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs.
Savukārt Valmieras novada izglītības pārvaldes vadītāja skaidro, ka rindu jautājums pirmskolā atšķiras dažādos vecuma posmos, kā arī no tā, kur izglītības iestāde atrodas. Ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju, pašvaldība jau daudz biežāk var nodrošināt iespēju bērnam apmeklēt tieši ģimenes izvēlēto dārziņu.
Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže skaidro, ka Valmierā un pie Valmieras lielie dārziņi ir ļoti aizpildīti, kopumā ir 26 bērni grupiņā.
“Tad mēs pāriesim uz to modeli, ka nedaudz samazināsim bērnu skaitu grupiņā, lai vieglāk strādātu šajās apakšgrupās un vieglāk nodrošinātu kvalitatīvo izglītību pirmskolā,” viņa turpina.
Valmieras pilsētā rindu jautājumu bērnudārzos daļēji izdevās atrisināt, kad 2023. gadā pēc pārbūves Valmieras 2. vidusskolas paspārnē atklāja pirmskolas izglītības iestādi “Varavīksne”. Savukārt nākamgad Valmiermuižā plānots būvēt piebūvi bērnudārzam “Burtiņš”, kur papildus būs vēl 96 vietas. Kā skaidro Latvijas pašvaldību savienībā, tad demogrāfiskā situācija Latvijas novados ir ļoti atšķirīga.
“Jaundzimušo skaits pieaug aktīvajās pilsētās. To ietekmē iedzīvotāju mobilitāte, proti, jaunās ģimenes pārceļas uz lielākām pilsētām, kur redz lielāku perspektīvu. Līdz ar to saglabā situāciju, ka vietu bērnu dārzos joprojām trūkst,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Tikmēr no Rīgas attālākos novados bērnu skaits sarūk un tas pirmskolas izglītības iestādēm ļauj samazināt bērnu skaitu grupās, darbā ar audzēkņiem vairāk iesaistīt atbalsta personālu un pat atvērt grupiņas mazuļiem jau no viena gada vecuma. Tomēr patiesais demogrāfiskās “bedres” dziļums būs jūtams vēlāk, kad pēdējos trīs gados dzimušie bērni sāks apmeklēt pirmsskolu.