Kā tika pļauta labība, kulti graudi un apstrādāta zeme laikā, kad lauku darbos vēl neizmantoja mūsdienu tehniku? To ik gadu iespējams redzēt Bauskas novada Bārbeles pagasta “Ausekļu dzirnavās”, kur nedēļas nogalē, spītējot lietum, aizvadīti Pļaujas svētki. Tajos darbina arī vairāk nekā simt gadu senu tehniku un apmeklētājiem ļauj pašiem izmēģināt reiz Latvijas laukos ierastus darbus. Skanot Ulmaņlaika himnai “Nevis slinkojot un pūstot”, “Ausekļu dzirnavās” tiek dots starts Pļaujas svētkiem. Tiesa, šoreiz ierasto darbu secību nākas mainīt. Lietus dēļ labības laukā vēl nevar doties, tāpēc pirmie talcinieki ķeras pie kartupeļu rakšanas.
“Ausekļu dzirnavas” saimnieks Mārtiņš Mediņš: “Esam demonstrējuma laukā, kurā mēs rādām seno tehniku. Senās šķirnes, ir arī modernas šķirnes – gan pupiņas, gan kartupeļus, gan sējam dažādu labību, katru gadu kaut ko citādāku, lai cilvēkiem būtu interese.”
Pie darba ķeras ne tikai bērni, bet arī daļai pieaugušo šī ir pirmā iespēja pašiem izmēģināt darbus, kas vēl pirms dažām paaudzēm Latvijas laukos bija ikdiena.
“Es vispār neesmu lauciniece. Es esmu izteikta rīdziniece, līdz ar to man viss liekas interesants,” saka pasākuma apmeklētāja Gaida.
Bet turpat, laukā, darbojas arī jaunā paaudze, kurai kartupeļu rakšana un citi lauku darbi nav nekas svešs. Kāda, viņuprāt, ir burvība lauku dzīvei?
“Viss! Viss – brīvība, klusums un brīvība, un ļoti daudz darbu!” saka svētku dalībnieki Edgars, Zanda un Emīls.
Vislielāko uzmanību gan piesaista tehnika. Daļa no tās Latvijas laukos strādājusi jau pirms vairāk nekā simt gadiem, un Pļaujas svētkos tā nav tikai apskatāma, traktori un citas lauksaimniecības mašīnas atkal tiek iedarbinātas.
“Ausekļu dzirnavas” saimnieks Mārtiņš Mediņš: “Šis traktors ir būvēts 1921.gadā. Šāda tehnika strādāja līdz pat piecdesmito gadu beigām, sešdesmito gadu sākumam. Mans vecaistēvs un mans tēvs ir strādājuši ar tādu. Tautā viņa ir ieguvusi tādu nesmuku epitetu. Viņu sauc par kazu – tāpēc, ka ar tām tapām braucot pa tādu cieta seguma ceļu, tā lēkā, un tad tie cilvēki tā ir iesaukuši. Arī mans vecaistēvs tā teica, arī mans tēvs.”
Svētku laikā varēja iepazīt arī citus ikdienā nepieciešamos lauku darbus un amatus – dzijas vērpšanu, veļas mazgāšanu un kalēja darbu.
“Te mēs mēģinām taisīt kaut ko no arbaleta loka. Es to mēģinu izstiept, lai tas ir vienāds, un, protams, tas tiks pieslīpēts, izlocīts pēc formas un būs šaujamierocis,” stāsta kalējs Deivids.
Starp senās tehnikas demonstrējumiem viens no gaidītākajiem ir tvaika katla iedarbināšanas brīdis.
“Šis ir tvaika katls. Ražots Anglijā. 1912.gadā atvests šeit, demonstrēšanai, un tā jauda ir astoņi zirgspēki. Tas nav pārvietojams, to pārved ar zirgiem. Labā ceļā vajag sešus zirgus likt, astoņus un vēl, vēl vairāk. Ar tā lielo ratu griež kuļmašīnu. Mums ir Imanta kuļmašīna, kas ražota brīvās Latvijas laikā, un ar to kuļ graudus,” stāsta svētku dalībnieks Aivars Auziņš.
“Mēs jau esam šeit otro gadu, un man ļoti patīk bērniem parādīt, kā agrāk tika ievākta raža, kā tiek novākti kartupeļi, jo mums tādu lauku nav, kur bērni tiek aizsūtīti pie omītēm, kur to visu var redzēt, kā es bērnībā redzēju. Un man liekas ļoti brīnišķīga iespēja šeit to visu redzēt, iepazīt un skatīties, no kā kaut kas rodas. Tāpat kā kartupeļi nāk no vagām, kā tiek iesēti, kā tiek novākti,” skaidro svētku apmeklētāja Vineta.
Pļaujas svētki “Ausekļu dzirnavās” tiek rīkoti jau 18 gadus, ļaujot arī mūsdienu paaudzei redzēt un pašai izmēģināt, kā savulaik tika paveikti ikdienas darbi Latvijas laukos.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |