Vai salūts ir neatņemama gadumijas tradīcija?

Jau rīt aizvadīsim Vecgada vakaru, un tiklīdz pulkstenis sitīs pusnakti, sagaidīsim Jauno – 2026. gadu. Tā iestāšanos katrā mājā atzīmē dažādi, kāds par to paceļ šampanieša glāzi, cits lej laimītes un zīlē, ko tad sagaidīt nākamajā gadā, savukārt vēl kāds vēro svētku uguņošanu. Pēdējos gados gan vairākas pašvaldības atteikušās no salūta. Taču, piemēram, Jēkabpils novadā gadumijas sagaidīšana ar uguņošanu joprojām ir neatņemama svētku sastāvdaļa. 

Košas krāsas debesīs, skaļa skaņa un svētku sajūta – daudziem Jaunais gads nav iedomājams bez krāšņa salūta, kas simboliski iezīmē vecā gada aizvadīšanu un jaunā sākumu. Tomēr pēdējos gados arvien biežāk sabiedrībā izskan jautājums – vai šī tradīcija joprojām ir nepieciešama? Arī Jēkabpils novadā viedokļi atšķiras.

Biruta, Jēkabpils iedzīvotāja: “Man šķiet, ka diez vai [salūts jāšauj], jo vajadzības ir ļoti daudz un dažādas. Nu, tādas vajadzības, kas būtu svarīgākas.”

Savukārt Jēkabpils iedzīvotāja Zoja uzskata: “Obligāti. Kā bez salūta? Obligāti, tas ir visur. Ne tikai Jēkabpilī, visā Latvijā ir jābūt salūtam. Bez salūta nekādi svētki nevar būt.”

Jēkabpils novadā šogad gadumijas svinības tiks aizvadītas arī ar svētku uguņošanu. Taču Kultūras pārvaldē atzīst, ka izvērtējot drošības aspektus un sabiedrības nostāju, pašvaldība lēmusi atteikties no salūta pilsētas un valsts svētkos. Taču Jaunā gada sagaidīšana ar svētku uguņošanu jau esot tradīcija novadā. Turklāt tā organizēta arī tieši drošības apsvērumu dēļ. 

Jēkabpils novada Kultūras pārvaldes direktore Linda Ūdre-Rizga: “Mēs aicinām visus pilsētas viesus, novada iedzīvotājus uz šo kopīgi organizēto salūtu, svētku uguņošanu Vecpilsētas laukumā, lai izvairītos no traumām, riskiem, jo šeit mums ir uzticēts darbs profesionāļiem, kuri tad arī atbild par uguņošanu.”

Pieprasījums pēc pirotehnikas šajā gadumijā ir arī mazāks nekā iepriekšējos gadus, pauda Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Nutovcs. Taču, piemēram, Ogres novada Ciemupē pirotehnikas veikalā stāsta, lai gan par šī gada pieprasījumu vēl pāragri runāt, pēdējie gadi rāda, ka cilvēkiem joprojām ir aktuāli svētki ar salūtu. Pēc tā uz veikalu devies arī Armands, kurš esot jau pastāvīgais veikala pircējs, jo salūtu jau šaujot no pašas bērnības. 

“Vajag emocijas ar atmiņām, bliezienus, vienkārši vajag emocijas, nevis vienkārši vērot plikas debesis. Atgādinājums, kā aizgājis pagājušais gads,” uzskata Armands.

Pirotehnikas veikalā stāsta, ka svarīgi ievērot arī drošības noteikumus. Lai gan daudzi uzskata, ka jau zina, kā salūts ir jāšauj, nav slikti vēlreiz atgādināt par tiem. 

SIA “Salūts.lv” valdes loceklis Arvis Zābergs: “Iesaku tomēr katram veltīt 15, 10 minūtītes pirms salūta, izlasīt to instrukciju. To pašu bateriju nolikt uz līdzenas vietas. Nekārties pāri, bet piededzināt ar izstieptu roku, lai, ja nu gadījumā kas, ja uzreiz šauj gaisā, netrāpītu virsū. Ievērot to drošo attālumu, kas ir vismaz kādi 15 (atkarīgs no klases), 15 – 30 metri.”

Veikalā gan uzsver, ka ar katru gadu arvien vairāk arī pirotehnikas ražotāji domā par cilvēku drošību, jau iestrādājot salūta kastēs dažādus drošības mehānismus. Latvijas Mikroķirurģijas centrā arī novērota pozitīva tendence. Tomēr nevarot teikt, ka ar izplatītākajām traumām nav jāsaskaras. 

Latvijas Mikroķirurģijas centra izpilddirektors Jānis Bendiks: “Vislielākā problēma bija sprāgušas petardes rokās, jo tāda laba, jaudīga petarde ir tā kā mazāk jaudīga granāta, kas, uzsprāgstot rokā, rada neatgriezeniskus bojājumus.”

Savukārt vistraģiskākās traumas cilvēki gūstot, kad ieskatās petardē, kāpēc tā nav vēl uzšāvusies gaisā. Tad nereti tā nonākot arī cilvēku sejās.

Latvijas Mikroķirurģijas centrā atgādina, ka svētku laikā traumas var gūt arī ikdienas situācijās. Savainojumi mēdz notikt arī virtuvē, steigā gatavojot ēdienu, kā arī saskarē ar mājdzīvniekiem. Aukstā laikā pastāv apsaldējumu risks. Tāpēc mediķis aicina svinēt svētkus atbildīgi.