Telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Tet” kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) nekomentēja šo informāciju, sakot, ka dažādas minētās darījuma summas ir spekulācijas.
Otrdien par LMT un “Tet” izpirkšanas darījumu slepenībā lems valdība, kurai par trīs mēnešu laikā paveikto ziņos ekonomikas ministrs. Lai gan Valainis nevēlējās komentēt pat to, vai valdība vispār izskatīs jautājumu par LMT un “Tet” izpirkšanu, zināms, ka tas slēpjas darba kārtībā iekļautajā informatīvajā ziņojumā “Par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma izpildi”.
Neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti “Telia” izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un “Tet” attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt “Telia” piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.
Pirmais variants paredz, ka “Telia” piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu – “Latvijas valsts meži” un “Latvenergo” – palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un “Tet” apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos – 51% “Tet” daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un “Tet” uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.
Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle – SPV), kas no “Telia” atpirktu LMT un “Tet” daļas.
Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.
Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un “Tet” pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt “Tet” un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī “Draugiem Group” pārstāvji u.c.
Ja tiktu īstenots šis scenārijs, “Tet” piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku “Citrus Solutions” esot “Latvenergo” koncernā ietilpstošajam uzņēmumam “Sadales tīkls”, liecina neoficiāla informācija.