Vecāki paliek bez biļetēm uz Skolu jaunatnes svētkiem

Šonedēļ uzsāka biļešu tirdzniecību uz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un uz visiem koncertiem tās iztirgoja jau nepilnas stundas laikā. Publiskajā telpā izskanējuši vairāki asi izteikumi vai skumji ieraksti no vecāku puses, kuri nav varējuši vairs nopirkt biļetes uz bērnu koncertiem. Tikmēr otrreizējais tirgus jau zeļ ar svētku biļetēm. 

Evija Rudzīte ir četru bērnu mamma, un šogad jūlijā divas viņas meitas piedalīsies Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Lai redzētu koncertu, Evija jau laikus rezervēja datumu biļešu iegādei. Stājoties virtuālajā rindā, viņai priekšā bija 17 485 cilvēki. Pēc ilgas gaidīšanas beidzot pienāca kārta, taču biļešu vairs nebija. Evija sākumā ļoti pārdzīvoja,  taču, nu jau meklē citus risinājumus, kā tomēr redzēt savu bērnu uzstāšanos.

Evija Rudzīte, mamma: “Mēs paši nopirkām tagad uz noslēguma koncertu biļetes, ko varbūt mēs nebūtu citādi pirkuši, bet ar cerību, ka mēs varbūt varēsim iemainīt. Bet es ceru arī, ka beigās kāds saslimst vai netiek un mēs varam…Nu, es ceru. Es līdz pēdējam īstenībā tos datumus būšu rezervējusi un cerēšu, ka mēs tiksim tomēr uz tiem koncertiem.” 

Svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva gan norāda, ka arī šo variantu izsvēra, taču tas nebūtu nekādā veidā palīdzējis mazināt šādas situācijas. 

“Ja, piemēram, katram bērna vecākam tiktu piešķirta iespēja nopirkt iepriekšējai rezervācijā 2 biļetes. Un, piemēram, ja mēs paskatāmies koncertu Daugavas stadionā, tad, ja dalībnieku skaits ir ap 18 000, savukārt sēdvietu skaits stadionā uz vienu pasākumu ir tuvu 10 000, tad pat parēķinot tīri elementāri, pat visiem vecākiem nesanāktu iespēja nopirkt biļetes,” stāsta XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva. 

Savukārt rīkot vairākus koncertus arī nebija kā variants, jo bērnu slodze būtu parāk liela. Latvijas Drošākā interneta centrā stāsta, ka lielas problēmas arī sagādā krāpnieki, kuri atrod veidus, kā tikt ātrāk pie biļetēm, tādējādi visiem vecākiem nepietiek. 

Maija Katkovska, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja: “Ir dažādas programmas un metodes, kā spekulantiem izdodas tikt pie biļetēm pirmajiem. Piemēram, ar ļoti ātru internetu, kad ir saslēgti vairāki datori, un visu laiku klikšķina. Rodas jautājums – kā šie cilvēki, kuri grib pārdot, tika pa priekšu?”

“Tas pirmais ir jāsalīdzina, vai vispār sakrīt tā informācija, vai viss ir pareizi vai ir tā, kā īstajās biļetēs, vai tas ir arī uz tās biļetes, ko tev piedāvā,” piebilst Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska. 

Tomēr būtu jāpatur prātā, ka vienmēr ir risks, ka kāds piedāvāto biļeti jau ir pārdevis vēl citiem cilvēkiem. Tāpat arī svētku organizatori uzsver, ka reizēm cilvēki, nopērkot biļeti oficiāli, tik ļoti priecājas, ka to ievieto internetā. To nevajadzētu darīt, jo kāds var nozagt redzamo kvadrātkodu. 

Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi ar dažādiem gadījumiem, kas saistīti ar negodprātīgu biļešu tirdzniecību, arī Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un rūpīgi izvērtēt svētku biļešu iegādi no privātpersonām internetā un pārliecināties par pārdevēja identitāti.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, par to jāziņo Valsts policijai.