Ventspils vecpilsētas ēkā atklāj griestu gleznojumus un mūmiju

Šobrīd uzsākta senas koka ēkas atjaunošana Ventspils vecpilsētā un vēsturiskās izpētes rezultātā atrasti pārsteidzoši labi saglabājušies vieni no senākajiem griestu gleznojumiem Latvijā. Ilgu laiku šī brūkošā ēka bija neatrisināma problēma Ventspils vēsturiskajā centrā, līdz atrasts risinājums – pašvaldība namu nopērk un atjauno, bet tālāko rūpi par vēsturiskajām vērtībām uzņemas ilglaicīgs izīrētājs, kas telpās veic komercdarbību.

Senajā ēkā atrasti vairāki artefakti, tostarp, dižciltīga suņa mūmija. Šobrīd vienai no koka ēkām senajā Ventspils vecpilsētā Tirgus ielā rit remontdarbi un pēc restauratoru izpētes atklājies, ka senā noliktava saglabājusi unikālus trafaretu gleznojumus uz griestiem, bet noņemot dēļu apšuvumu atklājusies ļoti sena guļbūve un baroka griestu gleznojumos, brīnumainā kartā ir saglabājies.

Zane Kelere, restauratore: “Protams, ir atsevišķās vietās, kur tas ūdens ir lijis virsū, tur ir diezgan maz, bet mēs cenšamies akurāti un prātīgi noņemt virsējo slāni, lai vismaz tās aprises saglabātu.”

Ventspils vecpilsētā nav daudz labā stāvoklī esošas koka ēkas. Arvien brūkošās kultūrvēsturiskās vērtības pilsētas pašvaldībai nākas restaurēt namu pa namam, jo privātpersonām trūkst gan līdzekļu, gan zināšanu un pacietības ilgiem restaurācijas procesiem. Tirgus ielas piektajam namam ir paveicies, darbus uzrauga būvuzraugs, kam hobijs ir vēsture.

Mārtiņš Metāls, būvuzraugs: “Restaurācija ir tāda, kas cilvēkiem patīk un ir ka cilvēkiem arī nepatīk, un, tie, kam patīk, tie jau tajā restaurācijā ir. Šajā gadījumā te ir ne tikai restaurācija, bet arī sarežģīta inženierbūve. Kā mēs redzam, lai ēku paceltu augšā tādā augstumā, kādu pusmetru un nostiprinātu – tie ir izaicinājumi gan būvuzraugam, gan konstruktoriem, gan būvdarbu vadītājiem.

Bieži senajās ēkās atradās dzīvokļi bez ērtībām, kuru īrniekiem ir vienalga par ēkas kultūrvēsturisko nozīmīgumu, tāpēc arī šo ēku Ventspils pašvaldība vispirms iegādājās savā īpašumā. Uzņēmumā SIA ‘’Inbūve’’ atzīst, ka tikai šobrīd īsti var nojaust, kādi izaicinājumi viņus gaida.

Andris Padrevics, SIA ‘’Inbūve’’ būvprojekta vadītājs: “Vēsturiskie dēļi ir platāki, nekā mūsu laikā. Paskatieties augšā, redziet? Šie griesti tiks visi pilnībā saglabāti. Ja mēs paskatāmies – stāvoklis ir iztrupis. Tas viss tiek izpētīts, katra vieta tiek izrunāta ar arhitektu Pēteri Blūmu, kā mēs darām.

1798. gadā celto seno noliktavu pašvaldība šopavasar izsolījusi komersantiem ilgtermiņa īrei un kā vienīgā pretendente izsolē uzvarējusi ventspilniece Agnese Pastare , kas vada komercuzņēmumu ‘’PB finanses’’. Uzņēmēja vēlējusies palielināt griestu augstumu un zālē ar skaistākajiem gleznojumiem iekārtot konferenču un izstāžu zāli, kas varētu būt atvērta publiskai apskatei.

Agnese Pastare, uzņēmēja: “Savu vietu biznesa pasaulē esam iekarojuši. Ārpus Rīgas mēs esam lielākais grāmatvedības uzņēmums. Viena no mūsu prasībām bija, lai māja būtu ar augstākiem griestiem, nekā viņa bija. Lai klienti, kas ir garāki, neatsistu galvu. Otra prasība bija, lai viņa būtu pieejama ratiņkrēsliem. Trešā mana prasība bija, ka es gribu šajā ēkas stūrī mākslas galeriju.”

Daļa otrā stāva griestu cietuši ugunsgrēkā, un pēc izpētes, kas kārtu kārtām atsedz vērtības, atklājās ne tikai griestu gleznojumi. Visticamāk, slēpjoties no ugunsgrēka, starp griestu pārsegumiem bojā gājis kāds suns, kā var secināt, vipeta vai kurta sugas suns, kas nu pārvērties par mūmiju.

Atrastā suņa mūmija.

Agnese Pastare, uzņēmēja: “Sākotnēji man likās, ka tā ideja ir jauka, ka viņu varētu eksponēt, bet manas meitenes pateica: nē! Ar mūmiju kopā viņas nedzīvos un šīs mūmijas šeit nebūs.”

Māja netālu no vecpilsētas tirgus celta kā noliktava, bet 19.gs. tā tika pielāgota dzīvojamai ēkai un daudz cietusi gan no vairākiem ugunsgrēkiem, gan lietus ūdens. Ventspils Vecpilsētas graustu izdosies atjaunot ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu.

Atrastā suņa mūmija.