Vietvarās atšķirīga pieeja sabiedrības iesaistei pašvaldību darbā

Daļā pašvaldību varētu vēlēties aktīvāku iedzīvotāju padomju izveidi – tā secināts Zemgales un Sēlijas aktīvo iedzīvotāju forumā, kas nupat aizvadīts Odzienas pilī. Vietvarās ir atšķirīga pieeja sabiedrības iesaistē pašvaldību darbā. Daļā novadu iedzīvotāju padomes jau darbojas, bet citviet pašvaldības izvēlas attīstīt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām.

Zemgales un Sēlijas aktīvo iedzīvotāju forumā tikās nevalstisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji, kā arī citi interesenti, lai diskutētu par jaunā pašvaldību likuma ieviešanu sabiedrības līdzdalības jautājumos. Iedzīvotāju padomju izveidē rezultāti ir diezgan atšķirīgi – ir novadi, kuros padomes darbojas lielākajā daļā pagastu, savukārt divās pašvaldībās darbojas vai ir izveides procesā katrā pa vienai iedzīvotāju padomei. Viens no tiem ir Dobeles novads, kur iedzīvotāji uzsver – konsultatīvās pārstāvniecības būtu vajadzīgas.

Dobeles pilsētas pensionāru biedrības vadītāja vietniece Gundega Bicūze: “Es domāju, ka tas ir ļoti labs veids un variants, kā aktivizēt šos iedzīvotājus, īpaši tos, kas ir neapmierināti ar esošo kārtību. Un iedzīvotāji varbūt justu kopīgo sadarbību ar pašvaldības vadītājiem no vienas puses, un no otras puses – ka pašvaldība ieklausās.”

Turpretī finansējums nevalstiskajām organizācijām uz vienu iedzīvotāju Dobeles novadā ir lielākais Zemgalē. Arī Jēkabpils novada pašvaldība uzsver, ka iedzīvotāju interešu pārstāvniecībā jau šobrīd ļoti labi strādā biedrības. Ar Vidusdaugavas NVO centra iniciatīvu tiek veidota Senioru konsultatīvā padome, bet pašvaldībā nav iedzīvotāju padomes, kurā būtu iekļauti dažāda vecuma un jomu pārstāvji.

“Es neteiktu, ka mūsu pašvaldība tā strikti ir novilkusi – nē, mums to nevajag. Bet taisnība ir arī tā, ka mums tiešām ir aktīvas nevalstiskās organizācijas un pašvaldība to saikni saredz līdzīgu kā varētu veidoties arī ar iedzīvotāju padomēm. Varbūt viņi grib paskatīties, kā šī Senioru konsultatīvā padome strādās. Tā ka es neteiktu, ka Jēkabpils novadā tas ir bezcerīgi norakts jautājums. Nekādā gadījumā nē,” saka Vidusdaugavas NVO centra valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko.

Pozitīva pieredze pašvaldību likuma ieviešanā ir Aizkraukles novadam. Tajā darbojas 11 iedzīvotāju padomes, savukārt līdzdalības budžeta apjomā Aizkraukles novads ierindojas pirmajā vietā.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (“Latvijas attīstībai”/Vidzemes partija): “Tā jau ir tā pati budžeta nauda, kas ir domāta visai novada teritorijai. Jautājums ir tikai, cik mēs uzticamies iedzīvotājiem un ļaujam viņiem izvēlēties tās vajadzības, tos projektus, ko viņi grib realizēt. Un pašvaldībai ir ļoti noderīgas šīs izvirzītās idejas un projekti.”

Pašvaldība uzsver, ka arī padomes ir ļoti noderīgas, sevišķi, lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par dažādiem novada attīstības jautājumiem. Pozitīvas atsauksmes ir arī no pašiem padomju pārstāvjiem.

“Mēs vēl esam jauni, vēl mums ir pašiem savā starpā jātiek skaidrībā, ko mēs drīkstam, ko mēs nedrīkstam, bet novada dome mūsos ieklausās, atbalsta, un tiešām mēs jūtam to, ka sadarbība ir,” uzskata Aizkraukles novada Sunākstes pagasta iedzīvotāju padomes pārstāve Laima Jaškova.

Zemgales NVO centrā aicina pašvaldības iepazīties ar pieredzi kaimiņu novados un attīstīt līdzdalības veidus, uzsverot, ka politiķiem ir jābūt aktīvākiem iedzīvotāju uzklausīšanā.

Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs Uldis Dūmiņš: “Līdzdalība nav tikai dalība vēlēšanās reizi četros gados. Līdzdalība ir darbs ikdienā ar sabiedrību – noskaidrot viņu prioritātes, vēlmes. Un īstenībā tādā veidā arī veidojas labāka politika.”

Zemgales un Sēlijas aktīvo iedzīvotāju forums ir ikgadēja tradīcija. Šogad pasākums notika Aizkraukles novadā, Odzienas pilī.