Esam beidzot sagaidījuši kārtīgu ziemu un upēs vērojamas izmaiņas. Pakāpeniski veidojas ledus un vižņi, kas var sākt kustēties līdz ar ūdens straumi, tādējādi līmenis var paaugstināties. Šādas izmaiņas nesen novērotas arī Daugavā Jēkabpils novadā. Lai izvairītos no plūdu riska, sasaukta civilās aizsardzības komisijas sēde. Lai gan tad ūdens līmenis Daugavā bija zems, tika noskaidrota dienestu gatavība ārkārtas situācijā.
Jēkabpils novads ir viena no teritorijām, kurā gandrīz ik gadu ūdens līmenis paaugstinās gan ziemā, gan pavasarī. Līdz ar to pastāv arī lielāks plūdu risks. Arī šogad jau piedzīvota kritiska situācija. Pirmdienas vēlā vakarā Daugavā sāka sastāties vižņi un bija pamats domāt, ka ūdens līmenis strauji augs un būs jāiesaistās atbildīgajiem dienestiem.
Ilmārs Luksts, Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris (LRA, JKP, VIENOTĪBA), skaidro: “Vižņi sāka krāties Jēkabpils pilsētā un, tad tas scenārijs varēja būt arī savādāks, jo, tad tie vižņi sāktu blīvēties un aizturēt ūdens tecējumu, tad ūdens līmenis daudz straujāk celtos un mums būtu tā situācija savādāk jāvērtē.”
Taču jau nākamās dienas rītā situācija stabilizējās. Vižņu kustība apstājās un Daugavu no Pļaviņām līdz Jēkabpilij pamazām sāka pārklāt patstāvīga ledus kārta. Tomēr pašvaldība lēma sasaukt sapulci ar atbildīgajiem dienestiem, lai pārliecinātos par to gatavību ārkārtas situācijā. Pašvaldībā stāsta, ka 2023. gads, kad Jēkabpili skāra pamatīgi plūdi, ir iedevis kārtīgu mācību un prasa lielu piesardzību.
Raivis Ragainis, Jēkabpils novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Latvijas Zaļā partija), stāsta: “Šī situācija mums lika saprast tās problēmas, kur mēs saskaramies. Gan ar apziņošanas problēmām, gan ar šīs informācijas novadīšanu, gan ar atpakaļsaiknes saņemšanu, gan ar novirzīšanām, ļaužu plūsmu u.tml. Mums tas tiešām iedeva nopietnāku, nu, teiksim tādu pārdomu brīdi, lai saprastu uz kurieni mums ir jāakcentējas.”
Līdz ar to izveidotas raidstacijas iedzīvotāju informēšanai, iegādāti ģeneratori elektrības ražošanai un cita aparatūra. Arī Valsts ugunsdzēsībās un glābšanas dienesta Jēkabpils daļā norāda, ka šobrīd esot gatavi, kā vēl nekad. Līdz šim dienests ārkārtas situācijās izmantoja aprīkojumu no Daugavpils un Jelgavas daļām, taču tagad tas ir pašiem, piemēram, plūdu barjeras.
Mārtiņš Martinsons, Valsts ugunsdzēsībās un glābšanas dienesta Jēkabpils daļas komandiera p.i. , stāsta: “Tad attiecīgi mums vēl ir šie konteineri. Tehnikas vienība kā konteineru vedējs. Mobilizētie konteineri. Respektīvi, mums ir putu konteiners, kurš aprīkots ar laivām, zābakiem jeb lai mēs varētu pilnvērtīgi strādāt šajās applūdošajās teritorijās, kā arī pati jaunākā tehnikas vienība, kas mums tagad ir – sūkņu konteiners. Attiecīgi mēs varam milzīgos apjomos organizēt, applūdošās teritorijas mēs varēsim šo ūdeni aizvirzīt projām.”
Šogad arī pēc divu gadu būvdarbiem atjaunots Daugavas aizsargdambis, kas samazina plūdu riskus. Pašvaldībā gan uzsver, ka tas vēl pilnībā neesot pabeigts.
Ilmārs Luksts, Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris (LRA, JKP, VIENOTĪBA): “Mēs viņu vēlētos redzēt garāku, lai pilsētā nevar ieiet ūdens, jo 2023. gadā mēs arī redzējām scenāriju, kad apiet apkārt aizsargdambim un ienāk pilsētā pa citu pusi. Bet arī tādiem scenārijiem šobrīd pie nepagarināta dambja mēs arī esam gatavi un mūsu iestādes ir gatavas darboties un veikt pasākumus, lai pilsētā ūdens neienāk.”
Šobrīd Daugavā ūdens līmenis ir zems un nav plūdu risku. Taču upi monitorē videonovērošanas kamerās.
Vižņi un ledus Daugavā pie Jēkabpils.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |