Raidījumā “IzMet gudri” aplūkota zaļmaldināšana, kas kļūst par arvien aktuālāku problēmu, ar kuru ikdienā saskaras gan patērētāji, gan uzņēmēji. Daudzi produkti un pakalpojumi tiek reklamēti kā videi draudzīgi, ilgtspējīgi vai “zaļi”, taču ne vienmēr šie apgalvojumi ir patiesi.
Kas ir zaļmaldināšana?
Organizācijas “Zero Waste Latvija” pārstāve Laura Treimane skaidro: “Zaļmaldināšana būtībā ir nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana par preci vai pakalpojumu, kas norāda, ka šis produkts ir zaļāks vai ilgtspējīgāks nekā citi alternatīvi produkti.”
Pēdējo gadu laikā šim fenomenam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība gan Eiropā, gan Latvijā. Arvien stingrāk tiek vērtēti nepamatoti vides apgalvojumi, jo šāda komercprakse nav pieņemama. Runājot par pārtikas produktiem, situācija ir salīdzinoši vienkāršāka, jo Eiropas Savienībā pastāv vienots bioloģiskās lauksaimniecības marķējums, tā sauktā ES zaļā lapiņa. Savukārt sarežģītāka situācija ir nepārtikas preču segmentā. “Piemēram, kosmētikai, sadzīves ķīmijai, apģērbam un citām ikdienas precēm situācija ir citādāka, un tieši šajās kategorijās par zaļmaldināšanu runājam visbiežāk,” norāda Laura Treimane.
Kā izvērtēt kosmētikas produktu sastāvu?
Ģimenes uzņēmums “Vegan Fox” ražo vegānisku kosmētiku no dabīgas izcelsmes sastāvdaļām. Uzņēmuma dibinātāja Maija Rieksta-Riekstiņa iesaka patērētājiem pievērst uzmanību produktu sastāvam. “Ja cilvēki nezina, kā orientēties sastāvdaļu sarakstā, es iesaku apskatīt pirmās piecas sastāvdaļas. Tieši tās visvairāk raksturo produkta sastāvu un nosaka tā kvalitāti,” saka Maija Rieksta-Riekstiņa.
Ekomarķējums – vairāk nekā tikai uzlīme uz iepakojuma
Iepakojums ir pirmais, kas piesaista pircēju uzmanību, taču tieši uz tā nereti sastopami arī maldinoši vides apgalvojumi. Tas rada papildu izaicinājumus uzņēmumiem, kuri patiešām iegulda resursus ilgtspējīgu produktu izstrādē. Latvijas uzņēmuma “KVADRO” sadzīves ķīmijas produkti vairākās kategorijās ir saņēmuši Eiropas Savienības ekomarķējumu. Uzņēmuma pārstāvis Edgars Zubkins uzsver, ka šāda sertifikāta iegūšana ir izaicinājumiem pilns process. “Tas izvērtē visu produkta dzīves ciklu. Sākot ar izejvielu izcelsmi, to sastāvu un iepakojumu, beidzot ar produkta lietošanu un ietekmi uz vidi,” skaidro Edgars Zubkins.
Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir jāpierāda produkta atbilstība stingriem kritērijiem visā tā dzīves ciklā.
Ko nozīmē Zaļā un Bordo karotīte?
Jau vairāk nekā divdesmit gadus Latvijā darbojas nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, kuras simboli ir Zaļā un Bordo karotīte. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas projektu vadītāja Ilze Zuimača skaidro, ka Zaļā karotīte apliecina, ka vismaz 75 procenti produkta izejvielu ir iegūtas Latvijā. Šo marķējumu var saņemt, piemēram, svaigpiens, dārzeņi, augļi, olas un medus. Savukārt Bordo karotīte nozīmē, ka viss produkta ražošanas cikls ir noticis Latvijā, apliecinot vietējās izcelsmes produktu kvalitāti un izsekojamību.
Ilgtspēja sākas ar patērētāja izvēli
Raidījuma noslēgumā viesojamies uzņēmumā “Kronis”, kas nodarbojas ar dārzeņu un konservu ražošanu un šiem produktiem ir Bordo karotīte. Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Svarenieks uzsver: “Ir ļoti būtiski izvēlēties pēc iespējas ilgtspējīgākus risinājumus, tādus materiālus un iepakojumus, kurus iespējams pārstrādāt un izmantot atkārtoti. Taču ne viss vienmēr ir tik vienkārši, jo galvenais noteicējs tirgū ir pircējs. Viņš balso ar savu maku, izvēloties, ko pirkt un ko nepirkt.”
Patērētāja zināšanas – labākā aizsardzība pret zaļmaldināšanu
Ilgtspējīga izvēle sākas ar kritisku domāšanu. Pirms uzticēties skaļiem reklāmas saukļiem, ir vērts pārbaudīt, vai videi draudzīgie apgalvojumi ir pamatoti ar uzticamiem sertifikātiem, neatkarīgiem ekomarķējumiem un skaidru informāciju par produkta izcelsmi.
