Zema iedzīvotāju aktivitāte vēlēšanās – vilšanās vai vienaldzība?

Aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās tikai katrs trešais cilvēks atdeva savu balsi par kādu no  partijām un tās kandidātiem. Lai šogad veicinātu lielāku iedzīvotāju dalību vēlēšanās, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība izveidojusi jaunu video kampaņu “Tev ir balss – izmanto to prātīgi!”.

Izveidoti četri īsi video, kuros ar sadzīviskiem piemēriem un humoru stāsta par to, kāpēc katra balss ir tik svarīga un kādas kļūdas nepieļaut, ejot vēlēt.

Kāpēc svarīgi piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kāpēc nestrādā princips “visus izsvītroju” un vai tiešām jāzīlē, par kuru partiju šoreiz balsot? Uz šiem jautājumiem atbild kampaņas video.

Ideja par kampaņu radusies, reaģējot uz zemo vēlētāju aktivitāti pagājušās pašvaldību vēlēšanās.

“Pašvaldībā pieņemtie lēmumi skar ikvienu. Vai tie būtu ceļi, sabiedriskais transports vai bērnudārzs, vai citi pakalpojumi un to pieejamība. Par šiem lēmumiem lemj trešā daļa sabiedrības. Lielākā daļa sabiedrības brīvprātīgi atsakās no šīs iespējas, netic, ka viņu balsij ir svars vai arī gluži vienkārši – viņiem tas nav svarīgi,” stāsta Elīna Grīnhofa, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības valdes locekle. 

Uzrunāto Ogres novada iedzīvotāju vidū gan domas dalās par to, vai ir jāiet balsot. 

Keita, Ogres novada iedzīvotāja: “Nekad to neesmu darījusi. Kā 18 palika, vecāki teica, ka jāiet. Es uzskatu, ka visiem būtu jāiet, tas jādara, jo mēs paši izvēlamies, kas būs atbildīgs par mums visiem.” 

“Mani vecāki saka, ka tas ir svarīgi. Arī pašam liekas, ka tas ir svarīgi Latvijas izaugsmei,” pauž Ogres novada iedzīvotājs Kalvis.

Aiga, Ogres novada iedzīvotāja: “Šobrīd arī jauniešiem ir tendence neiet. “Ko tad mēs?” un tā tālāk. Varbūt man arī ir tāds spīts.”

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle uz šī gada velēšanu aktivitāti neraugās pozitīvi. Viņa gan prognozē, ka šogad vēlēšanās varētu piedalīties nedaudz vairāk cilvēku, tomēr aktivitāte tāpat svārstīsies 30 līdz 40 procentu robežās. Problēma ar zemo vēlētāju aktivitāti esot aktuāla visā Eiropā, tomēr Latvija izceļas īpaši.

Ne tikai izpratnes par to, kāpēc jāiet vēlēt, bet arī par to, kā pareizi vēlēt, joprojām daļai sabiedrības nav. Biežākās kļūdas arī uzsvērtas kampaņas video. 

“Bieži cilvēki saka: “Kā tas var būt, ka viņš atkal ir ievēlēts? Es tiešām aizgāju un speciāli izsvītroju.” Tas parāda, ka zināšanas par to, kā notiek vēlēšanu process, nav tik stabilas un visiem vienādas, lai šo lēmumu pieņemtu apzinīgi un prātīgi,” piebilst Elīna Grīnhofa.

Lai izglītotu sabiedrību, biedrības pārstāve uzsver, ka tas būtu jāmāca jau skolā. Savukārt politoloģe min, ka vēl viena nianse, ko nedrīkst aizmirst, ir būt aktīviem arī pēc vēlēšanām. Lielisks veids esot iestāties iedzīvotāju padomēs un sadarboties ar ievēlētajiem deputātiem lēmumu pieņemšanā.