Kāpēc zvaigznes ir Ziemassvētku simbols, kas redzams visur, sākot no Ziemassvētku eglītēm un gaismiņām līdz Ziemassvētku kartītēm un Ziemassvētku cepumiem? Lielākoties tas saistīts ar biblisko Ziemassvētku stāstu un Betlēmes zvaigzni, no kurienes vēl līdz mūsdienām zvaigznes simbols saglabājies kā viens no centrālajiem Ziemassvētku vēstnešiem.
Mārtiņu Luteru, kurš tiek uzskatīts par Ziemassvētku eglīšu tradīcijas aizsācēju, tik ļoti aizkustināja skats uz nakts debesīm ziemā, ka viņš savā eglītē lika sveces, lai atdarinātu zvaigžņu gaismu, taču tas gluži nav pirmsākums. Ziemassvētku zvaigzne ir cieši saistīta ar Ziemassvētku stāstu. Bībelē ir stāstīts par īpaši spožu zvaigzni, kas, kā teikts, aizveda trīs gudros vīrus pie Kristus bērna. Lai gan neviens īsti nezina, vai Betlēmes zvaigzne vispār eksistēja, zvaigzne ir kļuvusi par izplatītu Ziemassvētku simbolu.
Ziemassvētku zvaigznei, kas pazīstama arī kā Betlēmes zvaigzne, ir dziļa nozīme kristīgajā tradīcijā un Jēzus Kristus dzimšanas stāstā – kā jau minēts, tā aizveda gudros vīrus jeb Magus uz Jēzus dzimšanas vietu. Ziemassvētku zvaigzne simbolizē augstāko spēku vadību, cerību un dievišķo iejaukšanos, un tās tēlainība gadsimtiem ilgi ir caurvijusi reliģisko mākslu, literatūru un Ziemassvētku svinības.
Stāsts par Betlēmes zvaigzni ir atrodams Mateja evaņģēlija 2. nodaļā, 1.–12. pantā. Saskaņā ar šo stāstu, gudrie vīri no Austrumiem, kurus bieži dēvē par magiem, redzēja debesīs uzlecam zvaigzni un interpretēja to kā zīmi, ka ir dzimis jauns jūdu ķēniņš. Viņi sekoja zvaigznei uz Jeruzalemi, kur meklēja informāciju par bērna atrašanās vietu. Ķēniņš Hērods, satraukts par ziņām, lūdza atrast bērnu un ziņot viņam. Zvaigzne galu galā aizveda viņus uz Betlēmi, kur viņi atrada Jēzu un piedāvāja viņam dāvanas – zeltu, vīraku. Pēc tam, kad Magi sapnī tika brīdināti neatgriezties pie Hēroda, viņi devās mājās pa citu ceļu.
Betlēmes zvaigznei ir arī bagāta teoloģiska nozīme – tā simbolizē dievišķo vadību un Kristus atklāsmi pagāniem, uzsverot domu, ka Dievs sniedz norādījumus tiem, kas Viņu meklē. Turklāt, būdami pagāni, Magi simbolizē, ka Jēzus dzimšana bija atklāsme visiem cilvēkiem, ne tikai ebrejiem.
Zvaigznes gaisma, kas caururbj nakts debesis, bieži tiek interpretēta kā Kristus gaisma, kas nāk pasaulē, lai kliedētu grēka un neziņas tumsu. Šī tēlainība saskan ar Bībeles tēmu par Jēzu kā “pasaules gaismu” (Jāņa evaņģēlijs 8:12). Tāpat zvaigzne tiek uzskatīta arī par Vecās Derības pravietojumu piepildījumu, piemēram, 4. Mozus grāmatas 24:17 pravietojuma, kurā minēta zvaigzne, kas nāk no Jēkaba. Šī saikne pastiprina ticību Jēzum kā apsolītajam Mesijam.
Zinātnieki un astronomi jau sen ir diskutējuši par Betlēmes zvaigznes būtību. Ir ierosinātas vairākas teorijas, lai izskaidrotu Mateja evaņģēlijā aprakstīto parādību. Viena teorija liecina, ka zvaigzne bijusi reta planētu, piemēram, Jupitera un Saturna, konjunkcija, kas debesīs bija parādījusies kā spoža “zvaigzne”. Johanness Keplers, 17. gadsimta astronoms, pirmais ierosināja šo ideju, atzīmējot konjunkciju 7. gadā p.m.ē. Citas teorijas apgalvo, ka zvaigzne varētu būt bijusi supernova vai spoža komēta. Ķīniešu astronomi ap 5. gadu p.m.ē. reģistrēja “jaunu zvaigzni”, ko daži pētnieki uzskata par saistītu ar Bībeles stāstījumu. Daži zinātnieki apgalvo, ka zvaigznes parādīšanās bija brīnumains notikums, ko ne vienmēr var izskaidrot ar dabas parādībām. Šajā skatījumā zvaigznes nozīme slēpjas tās simboliskajā lomā, dzimšanas stāstā, nevis tās astronomiskajā realitātē.
Betlēmes zvaigzne ir bijis centrālais motīvs kristīgajā mākslā un kultūrā, iedvesmojot neskaitāmus attēlojumus un tradīcijas. Zvaigzne ir izplatīts elements dzimšanas ainās, bieži novietota virs siles vai attēlota kā daļa no fona. Tā kalpo kā vizuāls atgādinājums par brīnumaino zīmi, kas aizveda Magus pie Jēzus. Daudzās kristīgajās tradīcijās stāsts par Magiem un Betlēmes zvaigzni tiek pieminēts Zvaigznes dienā (6. janvārī), kas pazīstama arī kā Triju Karaļu diena. Šie svētki iezīmē Ziemassvētku laika beigas un godina Magu vizīti.
Reizēm ievērojami astronomiski notikumi ir saistīti ar to pašu Betlēmes zvaigzni – piemēram, 2020. gada decembrī reta Jupitera un Saturna konjunkcija radīja “Ziemassvētku zvaigznes” efektu, izraisot sabiedrības interesi un atgādinot cilvēkiem par Betlēmes zvaigznes vēsturisko un kultūras ietekmi. Neatkarīgi no tā, vai to uzskata par brīnumainu notikumu, vēsturisku parādību vai cerības un gaismas simbolu, Betlēmes zvaigzne joprojām ir centrālais un noturīgs Ziemassvētku stāsta elements[1].
Latvijā zvaigznes kontekstā vairāk pazīstam ausekļa simbolu, kas ir ģeometriska figūra astoņstaru zvaigznes formā, kuras nozīme, balstoties lingvistiskajās, mitoloģiskajās un vizuālajās interpretācijās, saistīta ar rīta zvaigzni[2].
Vārds “auseklis” darināts no darbības vārda “aust”, radniecīgs vārdam “ausma” – rīta blāzma. Starptautiski apzīmēts ar vārdu “oktagramma” jeb “astoņstaru zvaigzne”. Īpaši nozīmīgs auseklītis (kā ornaments) bija Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, kad tam piešķirtā simboliskā nozīme pastiprinājās, daļēji balstoties starpkaru periodā aizsāktajā tradīcijā skaidrot auseklīti kā aizsardzības zīmi, gaismas cīņu ar tumsu. Astoņstaru zvaigzne ir viens no Lietuvēna krusta variantiem. Lai arī visbiežāk Lietuvēna krustu attēloja piecstaru zvaigznes formā, tomēr arī astoņstaru zvaigzne folkloras materiālos parādās kā aizsardzības zīme. Ar Ziemassvētku svinēšanu gan Ausekļa simbolam ir mazāk saistības – lai gan tas apzīmē gaismas uzvaru pār tumsu, ko sāk iezīmēt Ziemassvētku cikls arī latviskajās tradīcijās, tas vairāk attīstījies tieši jaunākajos laikos kā valsts piederības simbols, kas attēlots gan novadu gerboņos, gan valsts iestāžu simbolikā.
Zvaigznes simbols kopumā ir arī viens no populārākajiem rotājumu veidiem. Gatavojoties svētkiem, tādēļ te arī viens piemērs, kā pagatavot skaistu Ziemassvētku svaigznes rotājumu ātri un no katrā mājā pieejamiemiem materialiem.
1. Nepieciešamas 6 A4 papīra lapas (ar izmēru, protams, var variēt), šķēres, skavotājs un skavas (var izmantot arī līmes pistoli), lineāls un lentīte zvaigznes iekāršanai.
2. Sākumā nolokiet lapai malu tā, lai veidojas trijstūris.
3. Apakšējo malu nogrieziet ar šķērēm.
4. Trijstūri salokiet uz pusēm, lai veidojas mazāks trijstūris.
5. No locījuma malas atzīmējiet 1cm garu svītru, uz tās atzīmējiet punktus ik pēc 3 cm.
6. Novelciet līnijas no vaļējām malām uz taisnes atliktajiem punktiem.
7. Veiciet iegriezumus pa šīm līnijām (no “atvērto galu” puses uz locījuma vietu; var arī nemērīt tik precīzi un griezt “uz aci”, galvenais, lai veidojas 4 taisnas iegriezuma vietas).
8. Izveidojiet 6 šādus trijstūrus ar iegriezumiem.
9. Atlokiet trijstūri.
10. Paņemiet vidējā romba divas malas, salieciet kopā, saskavojiet.
11. Pagrieziet otrādi, ņemiet nākamās divas strēmeles, saskavojiet.
12. Pagrieziet otrādi, ņemiet nākamās divas strēmeles, saskavojiet.
13. Turpiniet, līdz esat saskavojuši pēdējās divas strēmeles.
14. Veidojas viens no 6 zvaigznes elementiem. Šo pašu procesu atkārtojiet ar pārējiem trijstūrīšiem.
15. Kad visas sešas detaļas ir gatavas, tās sākumā saliek kopā un saskavo pa 3.
16. Kad tas izdarīts, abas daļas saliek kopā ar centriem un saskavo vēlreiz.
17. Ja papīrs ir plāns (kā parauga gadījumā), saskavo arī zvaigžņu starus savā starpā.
18. Ziemassvētku zvaigzne ir gatava!
[1] Sieff, J. ““What and when was the Christmas Star?” explores one of the universe’s oldest unsolved mysteries”. Pieejams: https://news.nd.edu/news/what-and-when-was-the-christmas-star-explores-one-of-the-universes-oldest-unsolved-mysteries/
[2] Ūdre-Lielbārde, D. “Auseklis”. Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/113676-auseklis