Krāslavas novada zirgu sētā “Klajumi” aizvadītas jau piecpadsmitās “Kumeļu rotaļas”, kur skatītāji bauda zirgu un to saimnieku izveidotos priekšnesumus. Šogad svētki veltīti Sēlijas un Latgales satikšanās tēmai, bet pašiem “Klajumiem” šis ir vēl kādas jubilejas gads – aprit 90 gadi, kopš saime saimnieko šajā zemē. Svētki pulcēja zirgkopjus, jātniekus un simtiem apmeklētāju.
Vasaras noslēgumā Latvijas pierobežā satiekas Sēlija un Latgale. Divas vēsturiskās zemes, kuras šoreiz “Klajumos” vieno zirgi un dažāda veida rotaļas. Šogad svētkos piedalījās 34 zirgi no dāžādām Latvijas vietām. “Šodien cilvēki sabraukuši no tuvienes un no tālienes un visus vieno zirgs. Tieši tāpat kā Daugavas krasti vieno Latgali un Sēliju, augšzemē un Latgales augstienē. Darbs ir vieglāks nekā ar cilvēkiem viennozīmīgi, jo zirgs ir intelektuālāks, augsti attīstīts dzīvnieks. Galvenais jau ir rast to kopējo valodu ar zirgu un ja viss ir vienkārši, tad viss notiek. Viņš vienmēr ir gatavs sastrādāties,” stāsta zirgu sētas “Klajumi” saimnieki Ilze un Viktors.
“Kumeļu rotaļas” cilvēkus Krāslavas pusē pulcē jau sen. Gadu gaitā tās izaugušas par plaši apmeklētiem svētkiem. ““Kumeļu rotaļas” aizsākās kopš staļļa atklāšanas, kas bija 2012. gadā, un tās pamazām ir pārvērtušās nu jau par masu pasākumu, kā mēs smejamies, ka Krāslavas pilsētas svētki ir tikai iesildīšanās “Kumeļu rotaļām”,” turpina zirgu sētas “Klajumi” saimnieki Ilze un Viktors.
Skatītāji sapulcējušies, lai baudītu dažādus priekšnesumus, piemēram, sinhrono jāšanu, zirgu dejas un citas uzstāšanās. Taču aiz dažām minūtēm laukumā ir ilgs darbs treniņos. “Kā jau varbūt citi arī zina, sakomunicējot pirmo reizi ar zirgu, vai nu tev viņš patīk un tu nedabū zirgu vīrusu, vai tev viņš iepatīkass un tu sāc ar viņiem nodarboties,” atzīst kumeļu rotaļu dalībniece Anna Umbraško.
Svētki zirgu sētā “Klajumi” atgādinājuši arī par to, kā mainījusies zirga vieta cilvēka ikdienā. To savos sešdesmit zirgkopībā pavadītajos gados pieredzējis Guntis Rozītis. “Tagad tas zirgs ir no darba zirga pārtapis par sporta zirgu, ļoti plaši attīstās arī jātnieku sports Latvijā,” stāsta bijušais Lauksaimniecības universitātes profesors Guntis Rozītis.
“Prieks redzēt, ka vietējie ar kaut ko tādu nodarbojas. Ne tikai paši sev, bet arī visiem vietējiem. Ne tikai Krāslavas novadā, bet arī visai Latgalei, reģionā,” stāsta vietējais apmeklētājs Mārtiņš.
Tāpēc cilvēku pilna sēta šeit nozīmē vairāk nekā veiksmīgi aizvadītus svētkus. Tā ir vieta, uz kuru cilvēki brauc un kurā cilvēki turpina saimniekot. “Ziniet, pirmā reize, un pilnīgi nejauši. Godīgi sakot, mēs nezinājām nekā. Tik pārsteigti, vienreizējs iespaids! Tiešām, ļoti, ļoti, ļoti, ļoti! Tas, kas te ir ieguldīts un kas te vispār ir, apbrīnojami, tiešām,” stāsta pasākuma apmeklētājas Sarmīte un Ārija.
Taču interese par zirgu nozīmē arī pienākumus. “Klajumos” apmeklētājiem atgādina – dzīvnieks nav tikai priekšnesuma dalībnieks. “Zirgs jau nevar cilvēkam pateikt “Man tagad apnicis ar jums runāties, es tagad gribu izklaidēties”. Mums tas jāredz, kā viņš jūtas. Par viņu arī jārūpējas,” uzsver bijušais Lauksaimniecības universitātes profesors Guntis Rozītis.
Zirgu priekšnesumi, vietējās garšas un satikšanās – “Kumeļu rotaļas” piecpadsmit gados kļuvušas par īpašiem svētkiem. Un arī Latvijas pierobežā tās joprojām spēj pulcēt lielu interesentu loku.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |